Vairāk nekā pusgadsimtu orbītā iestrēdzis padomju laika kosmosa kuģis šīs nedēļas nogalē varētu beidzot nokrist uz Zemes, vēsta portāls “Newsweek”.

Paredzams, ka kosmosa kuģis “Kosmos 482”, kas sākotnēji palaists 1972. gada 31. martā kā daļa no Padomju Savienības vērienīgās Veneras izpētes programmas “Venera”, šī gada 9. vai 10. maijā avārijas kārtā piezemēsies uz Zemes.

Raķetes darbības traucējumu dēļ neilgi pēc palaišanas kosmosa kuģis tā arī nenonāca ārpus Zemes orbītas. Tagad, pēc 53 gadiem, tā nolaišanās modulis - izturīga, no karstuma aizsargāta kapsula, kas konstruēta tā, lai izdzīvotu atmosfērā - beidzot atgriezīsies mājās.

Atšķirībā no tipiskiem kosmosa atkritumiem, “Kosmos 482” nolaišanās modulis tika konstruēts tā, lai kalpotu ilgi. Tas svēra aptuveni 1100 kg un bija ievietots vienu metru platā sfēriskā apvalkā, un bija paredzēts, lai izturētu Veneras atmosfēras karstumu un spiedienu.

Šī izturība nozīmē, ka ir liela iespēja, ka tas varētu izdzīvot arī pēc atgriešanās Zemes atmosfērā.

Tomēr ir maz ticams, ka tā izpletņu sistēma, kas bija paredzēta, lai nolaistos uz Veneras, joprojām darbosies pēc vairāk nekā piecdesmit gadu ilgas uzturēšanās kosmosā.

Eksperti sagaida, ka tas varētu ietriekties zemē vai okeānā ar ātrumu līdz 88 kilometriem stundā, kas ir līdzīgs neliela meteorīta triecienam.

Vai ir pamats uztraukumam?

Marko Langbreks, Nīderlandes Delftas Tehniskās universitātes pasniedzējs ar specialitāti kosmosa lietās, kopš 2019. gada seko līdzi kosmosa zondei.

Viņš medijam skaidroja: “Risks nav nulle, bet nav arī pārāk liels, tas būtībā ir salīdzināms arī ar meteorīta krišanu.”

“Kosmos 482” precīza nokrišanas vieta joprojām nav zināma. Kosmosa kuģa orbīts šķērso lielāko daļu apdzīvoto Zemes reģionu, tostarp Apvienotās Karalistes dienvidu daļas, lielu daļu Eiropas, Āzijas, Krievijas, Kanādas un ASV ziemeļu daļas. Taču precīzu trieciena vietu iespējams paredzēt tikai dažas stundas pirms notikuma.

"Viss, ko mēs varam pateikt, ir tas, ka tas būs kaut kur starp 51,7 ziemeļu platuma un 51,7 dienvidu platuma grādu," skaidroja Langbreks.

Neparedzamību galvenokārt rada Zemes augšējo atmosfēras slāņu svārstības, ko jo īpaši nosaka Saules aktivitāte - tā ietekmē to, cik lielu atmosfēras pretestību izjutīs kosmosa kuģis.

Tā kā lielāko daļu Zemes virsmas klāj ūdens, visticamākais iznākums ir piezemēšanās okeānā. Taču, kamēr tas nenotiks, zinātnieki un debesu vērotāji turpinās sekot līdzi vienam no vecākajiem aktīvajiem kosmosa atkritumiem, kas joprojām atrodas orbītā.