Mēs
dzīvojam sarežģītā laikā, kur apkārt ir daudz notikumu: militāri konflikti,
ekonomiskās krīzes, esam piedzīvojuši pandēmiju, kas var izraisīt bailes un
raizes par nākotni, par saviem tuviniekiem, iespējams, arī stabilitāti darbā.
Katram vēl ir savi personīgie pārdzīvojumi. Mēs dzīvojam arī skaistā laikā,
kurā mums ir daudz iespēju – ceļot un redzēt pasaules skaistumu, mācīties un
sasniegt savus mērķus, arī veselības aprūpē ir būtiski sasniegumi, kas ļauj
uzlabot dzīves kvalitāti. Viss atkarīgs no tā, kā mēs skatāmies uz pasauli. Ja
paskatās vēsturē, tad var secināt, ka nekad nav bijis ideāls laiks bez jebkādām
problēmām un raizēm. Dzīve ir dažāda un mums ir tikai šis laiks, kurā mums ir
izvēle, vai nu saskatīt tikai trūkumus, vai arī mēģināt tikt tiem pāri. Mēs
katrs individuāli veidojam pasauli, katrs cilvēks uz zemes to veido, ja mēs
rūpējamies par sevi, tad veidojam šo pasauli labāku!

<h2>Kā veselību ietekmē pasaules notikumi?</h2>

Pasaules
notikumi var mūs dažādi ietekmēt, piemēram, izraisīt negaidītas emocijas vai
reakcijas. Un tas ir tikai normāli, ka reaģējam uz apkārt notiekošo. Arī
negatīvās emocijas ir daļa no dzīves un tās brīžiem ir nepieciešamas
izdzīvošanai. Svarīgāk ir saprast, vai
mēs neļaujam pasaules notikumiem, kuri tiešā veidā mūs neskar, ietekmēt mūsu
dzīves kvalitāti, piemēram, izraisīt trauksmi, depresiju, miega traucējumus. 

Par
to aizdomājoties, ir jautājumi, ko vērts sev uzdot:

<ul><li>Vai
es par biežu nemeklēju un neskatos biedējošas lietas;</li><li>Vai
man nerādās murgaini sapņi;</li><li>Vai
es ļoti bieži nedomāju, ka kaut kas slikts atgadīsies (domāju, ka sāksies tūlīt
karš vai ka pēkšņi palikšu bez līdzekļiem utml.). </li></ul>





Marks
Tvens ir teicis: “Manā dzīvē ir bijis daudz nelaimju, no kurām lielākā daļa
nekad nav notikušas.’’ Un tiešām, ir
teorija, ka raizējoties par to, kas varētu notikt, un skatoties biedējošus
kadrus televīzijā vai skatoties bildes internetā, mēs varam kaitēt savai
emocionālajai veselībai un savai psihei. Jo bieži mūsu paredzētās nelaimes
nenotiek, bet raizējoties mēs tās esam pārdzīvojuši un iztērējuši citur
nepieciešamo enerģiju. Tā vietā būtu ieteicams parūpēties par sevi.

<h2>Kā parūpēties par savu veselību?</h2>

<ul><li>Pietiekamas
<a target="_blank" href="https://dzintari.lv/pakalpojumi/fizisko-aktivitasu-nodarbibas/">fiziskās
aktivitātes</a>. Ja liekas, ka nav spēka, sāc ar
vingrinājumiem, kas ilgst 10 minūtes
dienā, pakāpeniski palielinot slodzi. Var sākt ar regulārām pastaigām. </li><li>Kvalitatīvs
miegs. Rūpējies par to, ka ej gulēt laikus, neraizējies par to, vai spēsi
iemigt, tas tikai paildzina iemigšanu, neskaties ekrānos 2 stundas pirms gulēt
iešanas, labāk izvēlies lasīt viegla satura grāmatu. </li><li>Sabalansēts
darba un atpūtas režīms. Nestrādā pārāk daudz, lai nepiedzīvotu profesionālo
izdegšanu, atceries laikus paņemt atvaļinājumu. Neuzņemies citu kolēģu
pienākumus, plāno savu laiku, nedari lietas pēdējā brīdī. </li><li>Sabalansēts
uzturs. Neaizmirsti paēst darba dienas laikā, vēlams būtu ēst 3 reizes dienā un
padomāt par uztura kvalitāti. </li><li>Aktivitātes,
kas sagādā Tev prieku. Atceries, ka nav tikai jāstrādā. Aizejat uz kino, teātri,
<a target="_blank" href="https://dzintari.lv/pakalpojumi/kosmetiskas-proceduras-sejai-un-kermenim-masazas/">skaistumkopšanas
procedūrām</a> vai vienkārši pastaigā ar draugiem. Dari to, kas
sagādā Tev prieku! Ja liekas, ka nekas tagad prieku nesagādā, tad padomā, kas
Tevi spēja iepriecināt agrāk, kad juties labi, padomā, kas Tevi iepriecināja
bērnībā!</li><li>Kontaktēšanās
ar citiem cilvēkiem, draugiem. Reizēm izrunāšanās ar kādu līdzcilvēku var
mazināt stresa līmeni. </li></ul>











<h2>Ja kādā no šīm jomām rodas kādas veselības problēmas, tad palīdzību var
meklēt:</h2>

<ul><li>Pie
<a target="_blank" href="https://dzintari.lv/pakalpojumi/psihoterapija-psihologs-psihiatrs-psihoterapeits/">psihologa</a>
vai psihoterapeita – lai vairāk izzinātu savas vajadzības un grūtības, mazinātu
trauksmi, iegūtu psihoemocionālu atbalstu.</li><li><a target="_blank" href="https://dzintari.lv/pakalpojumi/terapeitiskas-grupu-nodarbibas/">Grupu
terapijas</a> – tām piemīt liels spēks! Šajās nodarbībās var
redzēt, ka neesam vieni grūtībās, reizēm citos var vieglāk ieraudzīt problēmas
risinājumu nekā sevī, un grupā var saņemt atbalstu un idejas, kā risināt
grūtības.</li><li><a target="_blank" href="https://dzintari.lv/pakalpojumi/psihoterapija-psihologs-psihiatrs-psihoterapeits/">Psihiatrs</a>
– ja ir grūti un nezini, kas Tev īsti derētu, psihiatrs izvērtēs Tavu
emocionālo stāvokli, ieteiks, ko darīt, lai uzlabotu pašsajūtu un, ja
nepieciešams, izrakstīs medikamentus.</li><li>Fizioterapeits
– kā minēts iepriekš, fiziskās aktivitātes ir ļoti svarīgas! Ja nezini, kas Tev
būtu piemērots, fizioterapeits Tev palīdzēs!</li><li><a target="_blank" href="https://dzintari.lv/klinika-dzintari/">Dienas stacionārs</a>
– tajā ir pieejamas visas iespējas! Tajā darbojas speciālistu komanda, lai Tu
ātrāk atgūtu psihoemocionālo līdzsvaru!</li></ul>









Nebaidies
meklēt palīdzību! Slikta pašsajūta var skart ikvienu, tas nenozīmē, ka esi sliktāks
par citiem! Meklēt risinājumu savām problēmām tieši ir spēka pazīme! *Raksta autore: SIA "Klīnika Dzintari" ārstnieciskā
darba vadītāja, ārste - psihiatre Laura Freimane.

"Klīnika Dzintari",  SIA

"Klīnika Dzintari" SIA,  konsultatīvais kabinets

 psychiatrist

mental health

Health

Mēs dzīvojam sarežģītā laikā, kur apkārt ir daudz notikumu: militāri konflikti, ekonomiskās krīzes, esam piedzīvojuši pandēmiju, kas var izraisīt bailes un raizes par nākotni, par saviem tuviniekiem, iespējams, arī stabilitāti...

Pasaules notikumi un garīgās veselības problēmas – kā sev palīdzēt šajā laikā

Similar news

Loading...

Pasaules notikumi un garīgās veselības problēmas – kā sev palīdzēt šajā laikā

In collaboration with

In collaboration with

Similar news

Loading...