Emocionālā ēšana bieži
rodas kā reakcija uz stresu, trauksmi vai vientulību – tā nav gribas trūkuma
pazīme, bet mēģinājums pašregulēties, skaidro psiholoģe Anita Tože. Ja ēdiens
kļūst par vienīgo veidu, kā nomierināt sevi, šī uzvedība var nostiprināties un
kļūt par ieradumu, kas ilgtermiņā kaitē gan fiziskajai, gan garīgajai
veselībai.

“Emocionālā
ēšana sākas kā adaptīvs mehānisms – mēģinājums tikt galā ar trauksmi,
vientulību, spriedzi,” uzsver klīniskā psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā
terapeite Anita Tože. “Ēdiens kalpo kā tūlītējs mierinājums, un, ja nav
citu prasmju kā nomierināt sevi, šī uzvedība nostiprinās.”

Primārie kairinātāji un nosacītie refleksi

Psiholoģe norāda, ka emocionālās ēšanas uzvedībā būtisku
lomu spēlē vides kairinātāji – smaržas, situācijas, noteiktas vietas. Dzīves
laikā cilvēkiem izveidojas noteiktas asociācijas, kas saistās ar ēdienu –
konkrēta smarža vai garša uzreiz raisa atmiņas un izjūtas. Tādējādi veidojas
nosacītais reflekss: pat neesot fiziski izsalkušam, cilvēks dodas pēc ēdiena,
lai gūtu baudu. Ja šī bauda sāk tikt izmantota zemu emociju stāvoklī, rodas
tendence bēgt no grūtām izjūtām, izmantojot ēšanu.

Apburtais loks: kā nostiprinās emocionālā ēšana

“Emocionālā ēšana nereti iestājas pēc šāda modeļa:
vispirms rodas diskomforts, ko mēģina mazināt ar ēdienu. Tas sniedz īslaicīgu
atvieglojumu, taču pēc tam seko vainas sajūta, pārmetumi sev vai jauns stress,
kas savukārt atkal noved pie vēlmes ēst,” skaidro Tože. Tādējādi nostiprinās
apburtais loks, kuru bez apzinātas rīcības ir grūti pārraut.

Ēdiens kā “ārstniecības līdzeklis”

Psiholoģe uzsver, ka ēšanas uzvedība var kļūt par ierastu
stratēģiju iekšējās spriedzes mazināšanai, īpaši, ja cilvēkam nav pieejami
veselīgāki emocionālās pašregulācijas veidi. Šī uzvedība sākotnēji var šķist
nekaitīga, taču ilgtermiņā noved pie hroniska stresa, svara problēmām un
psiholoģiskām grūtībām.

Ultrapārstrādātā pārtika un atkarības mehānismi

Būtisku lomu spēlē arī ultrapārstrādāta pārtika, kas rada
spēcīgu, ātru apmierinājumu un aktivizē tos pašus smadzeņu centrus, kas
iesaistīti atkarībās. “Šāda pārtika ir kā smilšu pils, kas izšķīst organismā
bez īpašas piepūles – ķermenis vairs nedara savu dabisko darbu. Tas ir līdzīgi
kā apbalvojuma mehānisms, kas nostiprina ēšanas ieradumus,” norāda Tože.

Signāli, ka ēšana kļuvusi problemātiska

Par emocionālās ēšanas problēmu var liecināt biežas
pārēšanās epizodes, kam seko vainas sajūta, izvairīšanās no sabiedrības, uz
svaru balstīta pašvērtība un domāšana “es vilkšu to un darīšu šo, kad būs
nomests svars”. Šie signāli liecina, ka situācija jau ietekmē cilvēka dzīves
kvalitāti.

<a target="_blank" href="https://www.manssvars.lv/kas-ir-aptaukosanas.html">Aptaukošanās</a> –
komplekss daudzfaktoru stāvoklis

Psiholoģe aicina skatīt aptaukošanos kā biopsihosociālu
parādību, ko veido bioloģiskie, psiholoģiskie un sociālie faktori. Svaru var
ietekmēt arī bērnībā iemācīti ēšanas ieradumi (piemēram, ēdiens kā
apbalvojums), apkārtējās vides kārdinājumi un sociālā nevienlīdzība. “Ne visiem
cilvēkiem ar lieko svaru ir psihiski traucējumi – un ne visiem ar psihiskiem
traucējumiem mainās svars. Šīs lietas nav automātiski saistītas,” uzsver Tože.

Sabiedrības spiediena un stigmas ietekme

Sabiedrībā vēl aizvien pastāv uzskats, ka liekais svars
ir cilvēka vaina vai pašdisciplīnas trūkums, taču šāda stigmatizācija tikai
pastiprina problēmu. “Cilvēks to jūt, internalizē un sāk ticēt, ka ir slinks
vai nespējīgs. Tas rada kauna sajūtu, zemu pašvērtējumu un vēl vairāk veicina
emocionālo ēšanu,” skaidro psiholoģe. Šī negatīvo domu ķēde var nopietni kaitēt
garīgajai veselībai.

 

Vairāk informācijas: <a target="_blank" href="http://www.parsirdi.lv">www.parsirdi.lv</a>

 

Noskaidro, vai Tavs <a target="_blank" href="https://www.manssvars.lv/kas-ir-aptaukosanas.html">svars ir veselīgs</a>
un <a target="_blank" href="https://www.manssvars.lv/iedvesma-parmainam.html">iedvesmojies
pārmaiņām</a>!

 

*Raksts tapis sadarbībā ar <a target="_blank" href="http://www.manssvars.lv">www.manssvars.lv</a> 





﻿

Veselība

Svars

manssvars.lv

Health

Emocionālā ēšana bieži rodas kā reakcija uz stresu, trauksmi vai vientulību – tā nav gribas trūkuma pazīme, bet mēģinājums pašregulēties, skaidro psiholoģe Anita Tože. Ja ēdiens kļūst par vienīgo veidu,...

Psiholoģe uzsver: Emocionālā ēšana ir signāls par iekšējās pasaules disbalansu, nevis gribas vājumu

Similar news

Loading...