Par to milzīgo postu, ko videi nodara pārmērīga plastmasas
jeb polipropilēna iepakojumu izmantošana, vairs šaubu nav nevienam. Salīdzinot
ar laiku pirms 100 vai 50 gadiem, mūsu sadzīves paradumi ir mainījušies – modernie
cilvēki daudz retāk ēdienu gatavo mājās no A līdz Z, bet biežāk un visdažādākajās
situācijās iegādājas jau gatavas maltītes vai pusfabrikātus. 

Tas loģiski rada paaugstinātu pieprasījumu pēc pārtikas
iepakojuma, un kā dabai draudzīgāka alternatīva tiek ieteikts vairāk
pieturēties pie “vecajiem labajiem” iepakošanas materiāliem, piemēram, stikla,
metāla, papīra, kartona un koka. Bet vai tiešām viss ir tik viennozīmīgi, vai
plastmasas iepakojums ir vienīgais “grēkāzis” un vaininieks pie saspringtās
globālās ekoloģiskās situācijas? 

Par šiem jautājumiem aizdomāties aicina arī <a target="_blank" href="https://www.aspari.lv/lv/uznemums/par-mums/">SIA “Aspari”</a> –
profesionāļi, kas iepakojumu biznesā ar panākumiem darbojas jau 18 gadus. 

<h2>Vai stikla iepakojums tiešām ir dabai draudzīgāks? </h2>

Stikla trauki pārtikas, dzērienu, ķīmisko vielu un
kosmētikas uzglabāšanai ir izmantoti jau gadsimtiem ilgi. Vācijas pilsētā
Špeijerā muzejā glabājas pasaulē vecākā vīna pudele, kas datēta no 325. līdz
350. gadam. 

Savu popularitāti stikls ieguvis pateicoties savai noturībai
un funkcionalitātei. Tas tiek saukts arī par materiālu, ko var daudzkārt
pārstrādāt, neietekmējot tā kvalitāti, tīrību vai izturību. Dabiskajā vidē šis
materiāls rada mazāku piesārņojumu, jo, atšķirībā no plastmasas, kas sadalās
mikrodaļiņās un var izplatīties augsnē un ūdenī, stikls nav toksisks. 

Tomēr, nenoliedzot visas stikla lieliskās īpašības, medaļai
ir arī otra puse, par kuru pasaulē tiek runāts aizvien vairāk. Holandē bāzētā
starptautiskā kompānija Ecochain, kuras misija ir palīdzēt uzņēmumiem
darboties ar vismazāko iespējamo kaitējumu videi, ir veikusi interesantu
pētījumu, salīdzinot vienāda tilpuma plastmasas (PET) un stikla dzēriena pudeles
“ekopēdas” nospieduma lielumu. 

Pētījuma rezultāts, iespējams, daudzus pārsteidza, taču tas
atzina – kopumā, ņemot vērā gan ietekmi uz šodien tik aktuālo CO2 izmešu
daudzumu, gan pārstrādes iespējas, gan citus vidi ietekmējošus faktorus, par
uzvarētāju jeb dabai draudzīgāko alternatīvu tika atzīta PET pudele. 

<h2>Kādēļ plastmasas iepakojums ir videi mazāk kaitīgs? </h2>

Būtu interesanti papētīt, kādu faktoru kopums tad noveda pētījuma
autorus pie šādiem negaidītiem secinājumiem. To bija daudz, bet svarīgākie ir
šādi: 

<ul><li>Plastmasas ražošanas process ir mazāk
energoietilpīgs, jo tai ir ievērojami zemāka kušanas temperatūra nekā stiklam. Ņemot
vērā visu tā dzīves ciklu, stikla ražošana var būt tikpat kaitīga videi kā
plastmasa. </li><li>Stikla iepakojuma kopējā ietekme uz vidi,
rēķinot uz vienu kilogramu, patiešām ir mazāka. Taču izšķirošais moments šeit
ir iepakojuma svars, kam ir būtiska ietekme visos ķēdes posmos, sākot no
izejvielu ieguves, transportēšanas līdz pat gatavajam produktam. Faktiski <a target="_blank" href="https://www.aspari.lv/lv/produktu-katalogs/polipropilena-trauki-maksima/">plastmasas
pārtikas iepakojuma</a> svars var būt pat 40 reizes mazāks nekā līdzīga
tilpuma stikla tarai. </li><li>No atkritumu pārstrādes viedokļa labāki rādītāji
ir stikla traukiem, taču tas gala rezultātā tomēr nekompensēja šī materiāla
trūkumus vides ietekmes un izmaksu ziņā. Turklāt arī stikla pārkausēšana, kas
nepieciešama tā otrreizējai pārstrādei, ir ļoti energoietilpīgs process, kas
veicams augstā temperatūrā. </li><li>Arvien biezāk tiek runāts arī par to, ka arī silīcija
dioksīda smilšu, kas ir galvenā stikla ražošanas izejviela, ieguve rada
ievērojamu kaitējumu videi, sākot no augsnes kvalitātes pasliktināšanās līdz
bioloģiskās daudzveidības zudumam. Smilšu ieguve stikla ražošanai, iespējams,
arī ir veicinājusi pašreizējo smilšu trūkumu pasaulē.</li><li>Ir ienākušas arī sūdzības par nepiemērotiem
darba apstākļiem smilšu ieguves nozarē Indijā un citās trešās pasaules valstīs,
kas noved pie būtiska kaitējuma tur nodarbināto veselībai. </li></ul>









<h2> Vai mēs paši esam
gatavi attiekties no plastmasas? </h2>

Papildus iepriekš minētajiem ražošanas apsvērumiem, pat vēl
lielāka problēma ir mūslaiku cilvēku dominējošais domāšanas veids. Stikls savā
būtībā ir izturīgs, ilgmūžīgs materiāls, kas nav paredzēts izmešanai tikai pēc vienas
lietošanas reizes. Reiz stikla trauki kalpoja vairākām paaudzēm. Mūsdienās šī
materiāla iepakojumu varētu atkārtoti izmantot 12 – 20 reizes, taču laikmetā,
kad vienkāršāk šķiet visu izmest un nopirkt jaunu, tā visbiežāk ir tikai šī
viena reize. 

Un pēdējais, bet ne mazāk svarīgais apsvērums – stikla,
metāla vai citu šķietami videi draudzīgāku iepakojumu izmantošana ievērojami
sadārdzinātu pārtikas produktu izmaksas. Cik daudzi no mums būtu gatavi maksāt
par tiem daudz augstāku cenu? Cik daudziem, ņemot vērā Latvijas ekonomisko
realitāti, tas vispār būtu iespējams? 

Kā savienot mūsu vēlmi pēc ērtībām un iesakņojušos patēriņa
paradumus ar iespējami mazāku kaitējumu videi? Tas ir vienādojums ar vairākiem
nezināmajiem, un uz šo brīdi viena pareizā atbilde pasaulē nav atrasta. Bet,
kamēr tas ir tā, mēs tomēr varam izdarīt atbildīgākas izvēles savā ikdienā, un,
pirms iegādāties jaunu vienreiz lietojamu iepakojumu vai izmest stikla trauku,
paši sev pajautāt – vai tiešām nevar savādāk?

"Aspari" SIA, inovatīvs iepakojums

Sabiedrība

Public

Par to milzīgo postu, ko videi nodara pārmērīga plastmasas jeb polipropilēna iepakojumu izmantošana, vairs šaubu nav nevienam. Salīdzinot ar laiku pirms 100 vai 50 gadiem, mūsu sadzīves paradumi ir mainījušies...

Vai tiešām plastmasas pārtikas iepakojums ir vainojams pie visām vides problēmām?

Similar news

Loading...

Loading...

Vai tiešām plastmasas pārtikas iepakojums ir vainojams pie visām vides problēmām?

In collaboration with

In collaboration with

Similar news

Loading...

Loading...