Ārpus likuma

„Šī ir skumja un skaista pasaule.” ĀRPUS LIKUMA ir filma par lētu viskiju un melnu kafiju, naktīm garu dzeršanu un pazaudētiem darbiem, un sliktiem laikiem, ko, jā, iespējams piedzīvot ar sliktām meitenēm. Stāsts ir par suteneru, dj bez darba un trakulīgu itāļu tūristu, par to kā viņi izmūk no cietuma un nu blandās par Luiziānas nomali, meklējot kur ieturēt pienācīgas brokastis. Filma ir kā vecu gangsterfilmu, blūza un cietuma stāstu kolāža. Tā nedaudz līdzinās citai Džārmuša lentes – DĪVAINĀK KĀ PARADĪZĒ noskaņai, kur dīvaini draugi nolemj doties uz Floridu, kur pazaudē visu naudu suņu skriešanās sacīkstēs. Viena no filmas zvaigznēm ir Toms Veits, kura smilšpapīra balss izklausās, it kā viņš vārdu grūstu caur trīs paģiru kārtām, Džons Lūrijs, kurš DĪVAINĀK KĀ PARADĪZĒ spēlēja ungāru pokera spēlmani un Roberto Benini, kura vārds komentārus neprasa. Viņi satiekas Luiziānas cietumā – divi ir nolēmuši kļūt un palikt par mūžīgiem lūzeriem, trešais ir apsēsts ar Amerikāņu sapni. Nav cietuma kameras, kas šos trīs varētu noturēt. Šī ir laba filma, un jo vairāk Jūs uzzināsiet par filmām, jo vairāk Jums tā patiks. – (c) Roger Ebert.