Strupceļš

Kārters ir kara veterāns un savas vientulīgās dienas vada nolaistā mājā starp neizpakotām kastēm un mokošām atmiņām, trankvilizatoros un alkoholā slīcinot sēras par mazā dēliņa nāvi. Glābiņš no depresīvās eksistences ierodas gluži negaidot. Divpadsmitgadīga meitenīte kapsētā apciemo nelaiķa vecākus un kļūst par aculiecinieci slepkavībai. Bēgdama no vajātāja, viņa rod patvērumu Kārtera namā.