Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

6 lietas, kas bieži satrauc vecākus

Vecāki, bērni, ģimene, Photo by John-Mark Smith on Unsplash

Vecāki, bērni, ģimene, Photo by John-Mark Smith on Unsplash

Ikviens vecāks dienu un nakti tur rūpi par saviem bērniem. Ir neskaitāmi jautājumi, par ko mēs uztraucamies un rūpējamies ik dienas: Vai bērns ir vesels? Vai viņš ir laimīgs? Kā viņam iet skolā? Kas viņš būs nākotnē? Dažkārt uztraucamies, ka varbūt neesam darījuši visu iespējamo, lai palīdzētu savam bērnam un novedam sevi vieglas panikas zonā, jūtamies kā sliktas mammas, slikti tēti, liekas, ka zaudējam kontroli un esam apjukuši.

Taču ir ļoti svarīgi vecākiem pašiem iemācīties pārvaldīt un kontrolēt savas rūpes par bērnu. Lūk, daži padomi, kas var palīdzēt:

1. Laika trūkums ģimenei

Laikā, kad abi vecāki visbiežāk ir strādājoši, kvalitatīvam laikam ar ģimeni atliek arvien mazāk iespēju. Taču laika pavadīšana ar bērniem ir izšķiroša viņu kognitīvās un uzvedības attīstībai, īpaši attīstības gados, tāpēc viena no vecāku kopīgajām rūpēm ir tas, vai viņi pietiekami daudz laika velta saviem bērniem Lai gan kvantitāte ir svarīgs aspekts, vecākiem jāuzdod jautājums par to, cik kvalitatīvs ir kopā pavadītais laiks un no kāda veida aktivitātēm tas sastāv – vai tas saistās tikai ar kopīgu TV skatīšanos, vai tomēr ietver arī kopīgas aktivitātes, došanos svaigā gaisā, spēles, sarunas.

2. Kā saglabāt laulāto attiecības?

Vēl viena problēma, ar ko daudzi pāri saskaras, kļūstot par vecākiem, ir nespēja uzturēt pašiem savas attiecības. Ar bērniem nāk pienākumi, un tas daudziem vecākiem liek justies atrautiem vienam no otra. Nepārtraukti gādājot par bērniem, reizēm aizmirstam, ka arī partnerim ir jāvelta laiks.

Labākais veids, kā neļaut partnerim justies izolētam, būtu ieplānot kādu laiku nedēļā tikai jums diviem. Pārskatiet savus grafikus un atrodiet tajos laiku, kuru varat pavadīt kopā. Tas palīdzēs jums justies vienotiem kā pārim, spēcīgākiem kā cilvēkam un veiksmīgākiem kā vecākiem.

3. Kāda būs bērna nākotne?

Pat tad, kad bērni ir mazi, vecāki jau sāk bažīties par dzīvi pēc vidusskolas. Vecākiem bieži šķiet, ka bērniem trūkst patstāvības iemaņu, lai viņi paši varētu atrisināt savas problēmas, ka bērnam, iespējams, trūkst sociālo prasmju un tas traucēs nākotnē, ka varbūt nespēs apvienot mācības ar darbu un bažas par to, vai vispār dabūs darbu, ja sekmes nav īpaši spīdošas… Labākais veids, kā tikt ar to galā ir koncentrēties uz to, ko Tu vari darīt šeit un tagad. Tieši tas ir tas, kas liks pamatu tava bērna nākotnei.

  • Atrodi, kas bērnu interesē un ļauj viņam gūt prieku no aktivitātēm.
  • Dod iespēju viņam augt ar apziņu, ka ģimene ir stiprais plecs, pie kura vienmēr var nākt jebkurā situācijā.
  • Sāc veidot uzkrājumus bērna nākotnei, lai brīdī, kad pienāks studiju laiks, nebūtu jāriskē ar naudas trūkumu

4. Tava bērna pašcieņa

Bērnība ir pilna ar jaunu prasmju apgūšanu un, ja uzdevumi neveicas viegli, reizēm tiek ietekmēts arī bērna pašvērtējums. Ja bērnam ir specifiskas mācīšanās problēmas, sāk satraukties arī vecāki un beigu beigās negācijas un bailes tikai aug.

Tas, ko Tu vari darīt – pieliec aktīvas pūles, lai palīdzētu bērnam veidot pozitīvu pašvērtējumu. Palīdzi atrast veidus un jomas, kurās viņš var justies novērtēts. Jā, iespējams, ka matemātikā viņam neveicas spīdoši, bet varbūt viņam labi padodas amatniecība vai ir sasniegumi sportā? Atrodi jomas, kurās vari bērnu paslavēt un atbalstīt viņa pašcieņu un pašvērtējumu. Arī, iemācot bērniem pašaizstāvēties vai pašiem meklēt un lūgt palīdzību, Tu varēsi justies drošāk un mazāk uztraukties.

5. Bērna specifisko īpatnību nosaukšana vārdā un apzināšanās

Dažkārt vecāki uztraucas, ka problēmu nosaukšana vārdā varētu būt kaitīga. Mēs baidāmies atzīt, ka bērnam ir mācību traucējumi, ka bērnam ir problēmas ar socializēšanos vai arī varbūt viņš ir pārāk skaļš un hiperaktīvs. Ir sajūta, ka, ja mēs nosauksim vārdā šīs lietas, tad šis zīmogs kā marķējums vilksies līdzi un traucēs bērna turpmākā dzīvē. Taču, kamēr tu problēmu noliegsi, visticamāk, meklēti tiks tikai vainīgie (piemēram, skolotāji, kas neprot iemācīt pareizi, klases biedri, kas nāk no “nepareizajām” ģimenēm u.c.), taču pati problēma nekur nezudīs un reālos problēmas risinājumus Tu pat neuzsāksi, īpaši, ja tas saistās ar kādas problēmas atrisināšanu, kas nozīmētu specifisku pieeju.

Veidi, kā to pārvaldīt: mēģini domāt par bērna diagnozi vai īpatnībām kā pavedienu, kas palīdzēs iegūt nepieciešamo atbalstu. Tas ir veids, kā izprast situāciju un palīdzēt gan Tev, gan Tavam bērnam. Tas ir veids, kā virzīties uz priekšu un gūt panākumus. Ja apzināsies problēmu un atzīsi to, varēsi meklēt arī risinājumus un palīdzību. Starp citu, vai zināji, ka valsts nodrošina arī agrīnu attīstības traucējumu diagnostiku? Izmanto to!

6. Kā bērnam iet skolā?

Katra vecāka galvenā prioritāte ir pārliecināties par bērna drošību un īpaši satraucošs ir laiks, kad bērni sāk mācīties skolā. Atrodoties mājās, vecāki visu kontrolē, jo ir iespējams novērot savu bērnu uzvedību, bet, uzsākot skolas gaitas, vecāki vairs nekontrolē, ar ko viņu bērni mijiedarbojas un kā viņi to dara. Tas daudziem vecākiem liek uztraukties, vai bērnam skolā ir draugi, vai viņu neizstumj, varbūt viņam ir mācīšanās problēmas?

Vislabākais veids, kā tikt ar to galā, ir veidot labas un stabilas attiecības gan ar bērnu, gan ar pašu skolu. Ja tev ir labas attiecības ar bērna skolotājiem, tas ievērojami atvieglos prātu un saziņu. Apziņa, ka tev ir skaidrs plāns, kā palīdzēt bērnam tikt galā ar mācīšanās un saskarsmes problēmām, noteikti palīdzēs justies labāk. Tāpat noteikti svarīgi ir regulāri sarunāties ar savu bērnu atklātā dialogā par to, kā viņš jūtas skolā, kā viņam veicas ar draugiem, kas viņu šodien ir iepriecinājis, kas sarūgtinājis. Šīs sarunas tev ļaus vieglāk konstatēt bērna problēmas un saprast, kā tās novērst. Esi īsts un piedāvā bērnam padomus, kā viņi var pasargāt sevi ārpus mājas, kā arī tiešsaistē.

Izlasi arī:


Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...