Slimību un citu iemeslu dēļ Latvijas skolēni katru mācību
gadu kopumā kavē miljoniem stundu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības
organizācija (OECD) jaunākajā izglītības datu publikācijā norāda, ka Latvijā
kavējumu skaits ir liels un turpina pieaugt. Organizācija atzīmē, ka ceturtajās
klasēs kavējumu īpatsvars pēdējo četru gadu laikā palielinājies par 7%, kas ir
augstāks rādītājs nekā daudzviet citās valstīs, vēsta Latvijas Radio.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) dati liecina,
ka vienā semestrī vismaz vienu mācību stundu kavē vairāk nekā 100 000
pamatskolēnu un 18 000 vidusskolēnu. Slimības dēļ skolēni gada laikā kopā kavē
vairāk nekā miljonu stundu, īpaši jaunākajās klasēs, bet bieži bērni paliek
mājās arī citu iemeslu dēļ – ģimenes notikumu, talku vai ceļojumu dēļ.
Neattaisnotie kavējumi gan ir mazāk izplatīti, taču tie skar desmitiem tūkstošu
skolēnu.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) atzīst, ka
pandēmijas gadi būtiski ietekmējuši bērnu attieksmi pret mācībām un sekas
joprojām ir jūtamas. Ministrijas pārstāvji uzsver, ka ilgstoši kavējumi
negatīvi ietekmē zināšanu kvalitāti, jo izglītības process ir posmveidīgs un
skolēnam, kurš izkrīt no mācību ritma, nākas apgūt vielu vēlāk, radot pārslodzi
gan viņam pašam, gan skolotājiem.

Skolotāji atzīst, ka pēc pandēmijas mainījusies skolēnu
motivācija – kavējumu iemesls nereti ir arī subjektīvs, piemēram, jaunieši
paliek mājās tāpēc, ka nejūtas gatavi doties uz skolu. Matemātikas skolotāju
novērojumi liecina, ka kavējumu skaits tieši ietekmē eksāmenu rezultātus – pat
viena kavēta nedēļa samazina gala vērtējumu par vairākiem procentiem.

Diskusijas sabiedrībā regulāri raisa jautājums par
ceļojumiem mācību laikā. Daļa vecāku tos plāno ārpus brīvlaikiem, lai
ietaupītu, taču pedagogi uzsver – šāds lēmums atstāj sekas uz bērna zināšanām
un rezultātiem eksāmenos. Skolās pastāv dažāda prakse – dažviet pirms ceļojuma
nepieciešama visu skolotāju piekrišana un vienošanās par uzdevumu izpildi,
citviet šādas prasības nav.

IKVD pārstāvji brīdina, ka kavējumi ietekmē ne tikai mācību
kvalitāti, bet arī skolēnu disciplīnu. Ir gadījumi, kad bērni ar ārsta zīmi it
kā attaisno slimību, bet skolā atgriežas ar skaistu iedegumu. Tādēļ daļa skolu
izvēlas rūpīgāk vērtēt attaisnojuma iemeslus un dažos gadījumos kavējumus
neatļauj.

Ilgstošo kavējumu gadījumā skolām ir pienākums ziņot
sociālajiem dienestiem. Tomēr prakse rāda, ka ne visur pašvaldībām ir resursu
aktīvi risināt problēmu. Dažviet atklāti gadījumi, kad skolēnam ir simtiem
kavētu stundu, kuru iemesli ir gan atkarības, gan darba attiecības, tomēr bērni
turpina mācības nākamajās klasēs. IKVD ieskatā būtu nepieciešama ciešāka
sadarbība ar pašvaldībām, lai mazinātu kavējumu skaitu un sekas.

Izglītība

Skolēni

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD)

Bērni

Slimību un citu iemeslu dēļ Latvijas skolēni katru mācību gadu kopumā kavē miljoniem stundu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) jaunākajā izglītības datu publikācijā norāda, ka Latvijā kavējumu skaits ir...

Latvijā akūti pieaug skolas "bastošanas" problēma – skolēni kavē miljoniem mācību stundu

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...