Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Ieva Brante Gruzijā piedzīvojusi ko nervus kutinošu

Juriste un sportiste Ieva Brante, "STV Pirmā!" šova "Kad viņas satiekas" ekrānšāviņš

Juriste un sportiste Ieva Brante, "STV Pirmā!" šova "Kad viņas satiekas" ekrānšāviņš

Juriste un veselīga dzīvesveida entuziaste Ieva Brante oktobra sākumā devās atvaļinājumā uz Guziju, kur, kā pati to nosauca, "bomžoja" kalnos: "Bez sakariem. Bez civilizācijas. Nezvaniet, neesmu pieejama. Ja vien jums nepienāk zvans no vēstniecības, seciniet, - ar Branti viss ir labi." Par laimi viss beidzās veiksmīgi, taču viena no ekskursijām īpaši pakutinājusi sievietes nervus - viņa ar saviem sekotājiem sociālajos tīklos dalījās ar stāstu par piedzīvoto alā.

"Kamēr slēdzam lukturus un šķobjam degunus par slapjumu visapkārt, viņš kko pieraksta blociņā un ieliek to kastītē pie ieejas alā. Alas garums ir 8 km. Šis nav tūrobjekts. Šo alu viņš atklāja 1985. gadā. Viņš - mūsu speleologs-pavadonis Amirants. Amirants bez steigas paskaidro par pieciem saskares punktiem rāpšanās laikā alā: rokas, kājas un dibens. "Palīdziet viens otram, nesteidzieties paši un nesteidziniet citus, neskrieniet, nebļaujiet un turieties kopā." Zem zemes glābšanas darbi ir vieni no grūtākiem un sarežģītākiem. Komandā esam astoņi. Mūs sadala pa četri. Viens pavadonis priekšā, viens - aizmugurē un viens ir pa vidu. Tiek pārbaudīti lukturi, apskatīta alas temperatūra, piefiksēti citi mērījumi," raksta Brante.

Viņa turpināja: "Rāpjamies šaurumā, lai ienirstu stalaktītu, stalagnītu, stalagmātu pasaulē. Četrāpus, pietupienos, uz vēdera un muguras. Kā tārpi. Apkārt māls, slapjums, akmeņi, smiltis. Rokām ķeramies, nagiem slīdam un dibeniem šļūcam. Kā sudrabs uz akmens griestiem atspīd putekļi. Ūdens izveidojis skaistas akmens gleznas uz alas sienām. Vietām akmens ir ass kā žilete. Ķivere bieži negaidīti atsitas pret kādu akmeni.

- Tur drīz kritīs siena. Visiem klusi! - nokomandē speleologs.

- Kad? - es čukstus.

- Kaut kad. To neviens nezina.

Mēs ieejam kanjonā. Ūdenskritums no debesīm zem zemes, 80 m dziļumā. Te (pa)zūd realitātes sajūta. Avoti un gari tuneļi ar nojumēm. Tas viss dabas veidots. Pasaka! Mēs ejam jau trīs stundas. Vēl tikpat iesim atpakaļ, lai izkāptu no alas. Noieti vien divi kilometri. Precīzāk, norāpoti. "Neviena grupa nav bijusi tik drosmīga kā jūs. Jūs esat stipri. Esam tālu aizgājuši." - saka speleologs un ievelk dūmu. "Ir jādodas atpakaļ." - un izpūš lukturīša gaismā. Amirants bez steigas ved mūs atpakaļ un ceļā turpina stāstus par pazemes dzīvi: ūdeniem, akmeņiem, baktērijām un zemestrīcēm. Tad vietā, kur, šķiet, izejas nav, pēc divām stundām parādās zaļas koku lapas. Atpakaļceļš mums prasījis mazāk laika.

- Sakiet, kas bija tajā kastītē pie ieejas alā? Tur rakstījāt.

- Cilvēku skaits un apraksts glābējiem."

https://www.instagram.com/p/CVBh8-MM0q6/

Vairāk par Ievu Branti uzzini 1188 Play video, kurā sieviete viesojas kanāla "STV Pirmā!" raidījumā "Kad viņas satiekas" un atklāti runāja par savas dzīves smagākajiem izaicinājumiem!

Atver arī šos rakstus:

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...