Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Kā atpazīt neredzamo slimību - migrēnu?

Migrēna, Photo by Andrea Piacquadio from Pexels

Migrēna, Photo by Andrea Piacquadio from Pexels

Migrēna ir izplatītākā galvas smadzeņu slimība pasaulē. Latvijā ar to slimo 11,4% Latvijas iedzīvotāju. Tās laikā galvassāpes ir vidēji stipras vai stipras, pulsējošas un tās pastiprina jebkura kustība, tādēļ cilvēks bieži tiek piesaistīts gultai vai kādai nekustīgai pozai. Arī pavadošie simptomi, piemēram, nelabums, slikta dūša, pastiprināta jutība pret trokšņiem un gaismu, nespēja turpināt jebkuru fizisku ikdienas darbību, grūtības skatīties datorā vai telefonā, skaņu nepanesība, dažkārt arī izteikta jutība pret aromātiem ir migrēnas pacientu sabiedrotie.

Kā atpazīt migrēnu?

Bieži galvassāpes tiek uzskatītas par saspringtās ikdienas neatņemamu sastāvdaļu, tādēļ liela daļa cilvēku nevēršas pie speciālistiem, turpinot ciest klusībā un lietojot bezrecepšu pretsāpju medikamentus, kas nepalīdz. Bet migrēna nav tikai spēcīgas galvassāpes - tas ir daudzu pavadošu simptomu komplekss, kas migrēnas pacientu īslaicīgi padara darba nespējīgu. Daļai migrēnas pacientu lēkmei ir priekšvēstnesis jeb aura, kas nozīmē, ka pirms spēcīgajām galvassāpēm parādās neiroloģiski traucējumi - pārejoši redzes, jušanas, kustību vai runas traucējumi. Šie visi ir simptomi, kas ierobežo migrēnas pacienta darba spējas, ikdienas aktivitāti, sociālo un ģimenes dzīvi.

Kas izraisa migrēnu?

Migrēna noris lēkmjveidīgi, tāpēc nereti to mēdz dēvēt par neredzamo slimību. Tā ir izplatītāka sieviešu vidū, vīrieši ar to saskaras retāk. Migrēna var sākties bērnībā, taču lielāko aktivitāti tā sasniedz reproduktīvajā, darbspējīgā vecumā. Nereti, ja ar migrēnu sirgst kāds no vecākiem, ir iespēja, ka tā būs arī bērniem. Migrēnas lēkmes ilgums atšķiras - kādam tā var ilgt četras stundas, citam pat trīs dienas. Kādam tā var būt vien pāris reizes gadā, savukārt kādam tā ir hroniska un ilgst pat vairāk nekā 15 dienas mēnesī. Migrēnas aktivitāte var mainīties dažādos dzīves periodos, piemēram, sievietēm grūtniecības laikā vai sākoties menopauzei migrēna var mazināties.

Viens no biežākajiem migrēnas izsaucējiem ir paaugstināts stresa līmenis, arī izlaistas ēdienreizes, nepietiekams uzņemtais ūdens daudzums, fizisko aktivitāšu trūkums, negulētas naktis vai tieši pretēji - pārāk ilgs miegs. Tāpat, kāds var būt jutīgāks uz temperatūras maiņām vai konkrētiem dzērieniem - kafiju vai, piemēram, vīnu.

Kā atvieglot migrēnu?

Migrēnas pacientu dzīvi var ievērojami atvieglot pareizi piemeklēti medikamenti, kas ne tikai samazina sāpes, bet arī migrēnas lēkmju biežumu. Tirgū pieejami dažādi migrēnas zāļu veidi - tabletes, kurām jāuzdzer ūdens, inhalējami medikamenti, arī mutē šķīstošas tabletes, kuras palīdz pacientiem ar vemšanu vai ir piemērotas brīdī, kad nav ūdens, kuru uzdzert tabletei, kā arī injekcijas. Tomēr realitāte liecina, ka apmēram puse no migrēnas pacientiem nekad mūžā neaiziet pie ārsta un neuzzina savu diagnozi. Viņi cieš no galvassāpēm un pūlas tās atvieglot ar aptiekā pieejamajiem bezrecepšu pretsāpju medikamentiem. Tādēļ svarīgi saprast, ka ar galvassāpēm nav jāsadzīvo un ir iespējams atrast dažādus veidus, kā pacientam palīdzēt dzīvot vieglāku un pilnvērtīgāku dzīvi. Latvijas Galvassāpju pacientu biedrība iesaka vērsties pie speciālista - neirologa vai algologa, kas palīdzēs noskaidrot, vai cilvēkam ir migrēna, kādus medikamentus labāk lietot un kas var palīdzēt, lai migrēna atkārtotos arvien retāk.

Uzzini arī:

Migrēna – kā to ārstēt?

Blokāde pret migrēnu – izņēmuma glābiņš vai galvassāpju terapija?

Sāpes nav jācieš, tās jāārstē! Ārsta viedoklis.

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...