Zane un Māris Grigaļi, ekrānuzņēmums
Kā ir būt trīs puiku vecākiem, pieredzē dalās Zane un Māris Grigaļi, kas mājās audzina trīs puikas - Kristeru, Mārci un Ralfu.
Māris un Zane stāsta, ka pandēmijas laiks viņu ģimenei tikai nācis par labu, jo Māris lielu laiku varēja veltīt ģimenei un nebija pasākumu vadīšanas darbi. Māris pats saka, ka šo kopā būšanu ļoti novērtē puikas.
Māris arī saka, ka gads pagājis dinamiski, jo viens no puikām salauza roku, sieva palika apaļāka, jo gaidīja trešo un abi citi puikas pieprasīja aktivitātes un tad, kad piedzima mazākais puika, bija jāsāk motivēt vidējais, kurš vairs nav mazākais brālis, bet tagad viņa vietā stājas kāds cits.
Māris stāsta, ka abi lielākie puikas ir ar mazu starpību un ļoti pašpietiekami un pagaidām mazais brālis viņus ļoti neinteresē, jo ar viņu nevar spēlēties. Zane stāsta, ka brāļi mazo brāli pieņēmuši un bijuši ļoti priecīgi par vēl viena puikas ienākšanu ģimenē.
Zane stāsta, ka arī lieliem puikām gribās mammu un šo uzmanību nācās dalīt.
Māris domā, ka viņš savus bērnības nepiepildītos sapņus piepilda tagad ar puikām, piemēram, kvadricikls, kas ir paša bērnības sapnis.
Vairāk lasi:
- Kāds ir bijis pirmais gads vecāku lomā - pieredzē dalās Ilze un Artūrs Medņi
- “Kā vienai meitenītei gadījās” - Sandas Dejus padomi bērnu audzināšanā
Zane un Māris Grigaļi, ekrānuzņēmums