Latvijas ekonomika turpinās augt, bet tautsaimniecības attīstību kavēs birokrātija

<div>Atbilstoši Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta "LU domnīcas LV PEAK" (LV PEAK) prognozēm Latvijas ekonomiskā izaugsme turpināsies arī šogad, iekšzemes kopproduktam (IKP) pieaugot par 2,2%, liecina jaunākais LV PEAK sagatavotais "Ekonomikas barometrs".Atbilstoši jaunākajām ekspertu prognozēm ekonomikas izaugsme turpmākajos gados varētu būt nedaudz straujāka, nekā lēsts iepriekš. IKP pieauguma temps 2025. gadam paaugstināts no 1,3% līdz 1,5%, bet 2026. gadam - no 2% līdz 2,2%.Eksperti norāda, ka Latvijas ekonomika pakāpeniski atgriežas uz izaugsmes ceļa, neskatoties uz ģeopolitisko spriedzi un vājo ārējo pieprasījumu. Pēc stagnācijas 2024. gadā, kad stabilizējās inflācija, bet IKP saglabājās iepriekšējā gada līmenī, kopš 2024. gada otrās puses gada griezumā vērojama izaugsmes atjaunošanās.2025. gada trīs ceturkšņos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, IKP pieauga par 1,7%. Izaugsmi veicina investīciju kāpums, ko nodrošina Eiropas Savienības (ES) fondu un kredītu pieejamības uzlabošanās, neliels ekonomiskās aktivitātes pieaugums galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, kā arī pieaugošs privātais un valsts patēriņš.Pēc 2022.-2023. gada cenu šoka inflācija Latvijā pakāpeniski mazinājās, un vidējā gada inflācija 2024. gadā bija 1,3%. Tomēr gada otrajā pusē cenu kāpums atkal paātrinājās - decembrī cenas, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, pieauga par 3,3%, galvenokārt pārtikas un pakalpojumu cenu kāpuma dēļ.2025. gadā inflācija saglabājās augstāka. Novembrī cenas gada griezumā pieauga par 3,8%, bet vidējā gada inflācija sasniedza 3,7%. Gada pirmajā pusē cenu kāpumu būtiski ietekmēja pārtikas cenu pieaugums, savukārt gada otrajā pusē lielāku ietekmi uz inflāciju atstāja pakalpojumu sadārdzinājums, kā arī ar mājokļa uzturēšanu saistīto izmaksu, tostarp energoresursu, pieaugums. Cenas augušas arī veselības aprūpes, pārvadājumu, atpūtas un kultūras pakalpojumu jomās.Atbilstoši LV PEAK ekspertu prognozēm 2025. gadā vidējā gada inflācija varētu sasniegt 3,8%. Mazinoties algu pieauguma tempam un stabilizējoties energoresursu cenām, šogad gaidāms mērenāks cenu kāpums - vidēji 2,9%.Eksperti darba tirgu Latvijā vērtē kā kopumā stabilu, neraugoties uz lēnāku ekonomisko aktivitāti iepriekšējos gados. Pieprasījums pēc darbaspēka joprojām ir augsts, ko nosaka darbaspēka trūkums nelabvēlīgās demogrāfiskās situācijas dēļ.Darbaspēka trūkums un konkurence par darbiniekiem turpina veicināt strauju algu pieaugumu. Vidējā bruto darba samaksa Latvijā pēdējos gados augusi straujāk nekā produktivitāte, un šī tendence saglabājas arī 2025. gadā.Eksperti brīdina par konkurētspējas riskiem - darbaspēka izmaksu pieaugums turpina pārsniegt produktivitātes kāpumu, bet Latvijas eksporta tirgus daļu izaugsme palēninās. Kopš 2022. gada produktivitāte vidēji pieaugusi tikai par 0,2%, lai gan 2025. gadā vērojama mērena uzlabošanās - trīs ceturkšņos produktivitāte bija par 2,9% augstāka nekā pirms gada.Lai arī pēdējos gados produktivitātes kāpums Latvijā bijis straujāks nekā vidēji Eiropas Savienība (ES), joprojām saglabājas ievērojama produktivitātes plaisa. IKP uz vienu nodarbināto Latvijā 2024. gadā sasniedza tikai 54,1% no ES vidējā līmeņa, kas norāda uz strukturāliem izaicinājumiem ekonomikas attīstībā.Eksperti norāda, ka produktivitātes celšana ir galvenais priekšnoteikums ilgtspējīgai izaugsmei. Tam nepieciešami ieguldījumi inovācijās, pētniecībā un attīstībā, kā arī cilvēku zināšanu un prasmju pilnveidē.Tāpat norādīts uz pieaugošiem Latvijas izmaksu konkurētspējas vājināšanas riskiem. To ietekmē straujāks darbaspēka izmaksu kāpums, kas pārsniedz produktivitātes pieaugumu, kā arī valūtas kursa un ražošanas izmaksu faktori. Šo tendenci atspoguļo arī Latvijas eksporta tirgus daļu samazināšanās.Trīs gadu laikā - no 2022. līdz 2024. gadam - Latvijas eksporta tirgus daļa pasaules tirgos samazinājās par 2,8%, tostarp attīstīto valstu tirgos - par 2,9%. 2024. gadā Latvijas preču eksporta daļa pasaules tirgos bija par 2,8% zemāka nekā gadu iepriekš, bet attīstīto valstu tirgos kritums sasniedza 1,4%.Līdzīgas eksporta tendences novērotas arī Igaunijā, savukārt Lietuvā eksporta tirgus daļas pasaules tirgos pēdējos gados pieaug.Vispārējās valdības budžeta deficīts Latvijā pēdējos gados ir svārstījies. Pēc augsta deficīta 2020.-2022. gadā, kas galvenokārt bija saistīts ar Covid-19 pandēmijas atbalsta pasākumiem un kara Ukrainā izraisīto seku mazināšanu, 2024. gadā budžeta deficīts samazinājās līdz 1,8% no IKP. Vienlaikus 2025. gadam apstiprināts budžets ar deficītu 2,9% no IKP, bet šogad paredzēts deficīts 3,3% apmērā, galvenokārt saistībā ar aizsardzības un drošības izdevumu pieaugumu.Vienlaikus valsts parāda līmenis pret IKP saglabājas salīdzinoši stabils. 2024. gadā valsts parāds sasniedza 18,8 miljardus eiro jeb 46,6% no IKP, un Latvijas fiskālā pozīcija kopumā joprojām tiek vērtēta kā samērā labvēlīga.Eksperti uzsver, ka ekonomikas stabilizācijai un ilgtspējīgai izaugsmei nepieciešams stiprināt valsts ārējo un iekšējo drošību, veicināt investīciju piesaisti un produktivitātes pieaugumu. Tāpat būtiska nozīme ir strukturālo reformu īstenošanai izglītības kvalitātes un veselības aprūpes jomās.Vienlaikus tiek norādīts uz nepieciešamību mazināt birokrātiju, ēnu ekonomiku un korupciju, kā arī veicināt pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku. Lai risinātu darbaspēka trūkumu, svarīgi aktīvāk iesaistīt darba tirgū ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus un uzlabot reģionālo mobilitāti. Eksperti aicina arī efektīvāk izmantot ES fondu un Atveseļošanas mehānisma līdzekļus, tostarp "zaļā kursa" sniegtās iespējas.</div>

Ekonomika

Aktuāli

Atbilstoši Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta "LU domnīcas LV PEAK" (LV PEAK) prognozēm Latvijas ekonomiskā izaugsme turpināsies arī šogad, iekšzemes kopproduktam (IKP) pieaugot par 2,2%, liecina jaunākais LV PEAK...

Domnīca šogad prognozē IKP kāpumu par 2,2%

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...