Latvijā graudkopības nozare patlaban atrodas īpaši trauslā un kritiskā situācijā, teikts Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par šā gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radītajiem zaudējumiem lauksaimniecības nozarē, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.ZM norāda, ka šogad 5. augustā valdība nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz otrdienai, jo kopš 2025. gada maija Latvijā ilgstoši valdošie nokrišņi daudzviet izraisīja sējumu un stādījumu applūšanu, būtiski samazinot gan ražību, gan kvalitāti vai pilnībā iznīcinot daļu ražas.Ministrijā uzsver, ka Lauku atbalsta dienestā (LAD) līdz septembra beigām lauksaimnieki iesnieguši informāciju par šā gada nelabvēlīgajos laika apstākļos cietušajām platībām 87 307 hektāru apmērā, un kopējie provizoriskie zaudējumi lēsti 100,124 miljonu eiro apmērā.Lietavu postījumos cietuši 84 987 hektāri lauksaimniecības kultūraugu platību - graudaugu, eļļas augu, tauriņziežu, zālāju, augļu un dārzeņu, tostarp neapsētās platības aizņem 6533 hektārus. Visvairāk pēc platības cietuši ziemas kvieši, ilggadīgie zālāji, auzas, zirņi un vasaras kvieši.Savukārt pavasara salnās cietuši 2320 hektāru augļkopības kultūraugu platību. Tostarp visvairāk cietuši upeņu, ābeļu, krūmmelleņu, smiltsērkšķu un bumbieru stādījumi.Vienlaikus ZM uzsver, ka jāņem vērā ne tikai lietavās cietušo platību apmēru, bet arī iegūtās produkcijas kvalitāti un ražošanas resursu izmaksas. "Graudkopības nozare Latvijā šobrīd atrodas īpaši trauslā un kritiskā situācijā, ko veido vairāku faktoru kopums," ziņojumā secinājusi ministrija.Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālistu veiktās labību, rapša un kartupeļu ražas prognozēšanas rezultāti par situāciju šogad 23. septembrī liecina, ka kopražas rādītāji tiek prognozēti būtiski zemāki, nekā sākotnēji tika lēsts šogad jūnijā.ZM norāda, ka graudaugu kopraža varētu samazināties par 13%, salīdzinot ar jūnija prognozēm, kas norāda uz plaši izplatītiem ražas zudumiem, kas skar gan ziemas, gan vasaras kultūras. Tostarp lielākais kritums - par 29% - novērojams griķiem, seko ziemas rapsis ar 19% samazinājumu, kukurūza ar 18% samazinājumu un rudzi ar 16% samazinājumu.Tāpat kviešu kopraža samazinās gan ziemas, gan vasaras kultūrām. Ziemas kviešu raža samazinājusies par 14%, bet vasaras kviešu raža samazinājusies par 8%. ZM uzsver, ka, ņemot vērā tālāk konstatēto kvalitātes pazemināšanos (kvieši ar lopbarības kvalitāti), šis apmēra kritums kombinācijā ar zemākām cenām rada dubultu negatīvu ietekmi uz saimniecību ieņēmumiem.Vienlaikus ZM uzsver, ka patlaban ir aizkavējušies ziemāju sējas darbi, kas rada bažas par nākamā gada ražas līmeni. Vidzemē un Latgalē pārlieku lielā mitruma dēļ nebija iespējams iesēt ziemas rapsi. Savukārt vēlāk sētais rapsis šobrīd dīgst un ir sasniedzis divas īstās lapas, līdz ar to pastāv risks tā attīstībai un pārziemošanai.Ministrijā arī uzsver, ka augstās ražošanas izmaksas ilgstoši pārsniedz saimniecību ienākumus, savukārt graudu iepirkuma cenas saglabājas zemas. Tādējādi ekonomisko spiedienu vēl vairāk pastiprina nelabvēlīgie laika apstākļi, kas būtiski ietekmējuši ražas kvalitāti un apmēru.Vienlaikus ministrijā norāda, ka ražošanas izmaksas lauksaimniecības sektorā joprojām saglabājas būtiski augstākas nekā pirmskrīzes periodā - 2020.-2021. gadā, īpaši saistībā ar minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu cenu pieaugumu. Atbilstoši jaunākajiem datiem, 2025. gada pirmajā un otrajā ceturksnī ražošanas resursu cenu līmenis bija vidēji par 44% augstāks nekā tas bija pirmskrīzes gados.ZM arī norāda, ka kviešu cenas šajā pašā periodā ir būtiski samazinājušās, praktiski atgriežoties pirmskrīzes līmenī. Šāda disproporcija starp augstām ražošanas izmaksām un zemām produktu cenām ir novērojama kopš 2022. gada, un tā rada ilgstošu un sistemātisku spiedienu uz lauksaimnieku saimniecisko dzīvotspēju.Pēc ministrijā minētā, situāciju vēl vairāk pasliktina tas, ka nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ liela daļa kviešu ražas 2025. gadā ir ar pazeminātu kvalitāti, kas atbilst lopbarības standartiem. Tas nozīmē, ka šiem graudiem tiek piemērotas vēl zemākas tirgus cenas, salīdzinot ar pārtikas kvalitātes kviešiem, tādējādi vēl vairāk samazinot ieņēmumus un palielinot finansiālo spiedienu uz ražotājiem.Ministrijā uzsver, ka, ievērojot klimata pārmaiņas un dabas apstākļu nelabvēlīgo ietekmi uz sējumiem un stādījumiem, pēdējos gados zemnieki arvien biežāk izmanto apdrošināšanas pakalpojumu, lai mazinātu klimatisko apstākļu un infekcijas slimību radītos zaudējumus.Salīdzinājumā ar 2015. gadu, kad bija apdrošināti 4411 hektāri sējumu un stādījumu platību, 2025. gadā ir apdrošināti 396 417 hektāri. Tomēr ilgstošu lietavu risks nav tipisks apdrošināšanas risks, teikts ziņojumā.Ministrijā rezumēja, ka apdrošināšanas sistēma nepārtraukti attīstās, lai aizvien vairāk lauksaimniekiem būtu iespēja apdrošināt kultūraugu platības. Tādējādi ZM strādā kopā ar nozaru organizācijām un apdrošināšanas sabiedrībām, lai pakalpojumu varētu saņemt pēc iespējas plašāks lauksaimnieku loks.LETA jau ziņoja, ka Ministru kabinets 5. augustā ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz otrdienai.

Lauksaimniecība

Laikapstākļi

Bizness

Zemniecība

Zemkopības ministrija

Sabiedrība

Latvijā graudkopības nozare patlaban atrodas īpaši trauslā un kritiskā situācijā, teikts Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par šā gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radītajiem zaudējumiem lauksaimniecības nozarē, kuru otrdien pieņēma...

Latvijas graudkopības nozare patlaban atrodas īpaši trauslā un kritiskā situācijā

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...