Mūziķis un mūzikas producents Markus Riva (Miķelis Ļaksa) ne vienmēr ir
bijis pašpārliecināts, fanu mīlēts un līdz ausīm iekšā tajā, ko mīl visvairāk – mūzikā.
Pusaudža gados viņš ne tuvu nav juties pieņemts un saprasts. Viesojoties sarunu raidījumā “Emocijām dzimumu atšķirības nav. Par vīriešiem ar
Armandu Simsonu”, viņš stāsta – tieši skolā piedzīvotais bulings ir ļāvis kļūt
par tādu personību, kāds viņš ir šodien, un spēt labi justies prožektoru
gaismā, jo skatuves karjera var būt nežēlīga.

<h2>Skatuves
profesijas neveicina drošību par nākotni</h2>

Markus Riva ir
vieglāk lietojams vārds, it īpaši ārzemēs, un, iespējams, pašos pirmajos
karjeras gados Markus Riva ļāva Miķelim Ļaksam justies drošākam un
pārliecinātākam par sevi, kāpjot uz skatuves. Tomēr tie laiki sen ir garām, un
mūziķis atzīst – abas šīs viņa personības daļas ir cieši saistītas: “Es
nestaigāju maskās. Ir, protams, reizes, kad tāda jāuzliek, jo cilvēks, kurš
klausās koncertu un par to maksā, ir pelnījis priecīgu seju. Izklaides
industrija ir sava veida teātris. Psiholoģiskais slogs ir liels, un šai
profesijai nākas daudz ko upurēt. Taču es arī kopumā sevi asociēju ar kaut ko
priecīgu un pozitīvu.”

Šobrīd Markus
Riva jūtas iekšēji spēcīgs, viņam ir ļoti darbīgs posms – tikko izdots albums,
turpinās dažādi televīzijas projekti, ir daudz pasākumu. “Kad esi aizņemts un
pieprasīts, tas māksliniekam sagādā vislielāko prieku. Ir tik daudz stāstu par māksliniekiem
norietā, kuri vairs nevienam nav vajadzīgi, un tad sākas lielas problēmas, kas
arī mani mazliet biedē. Protams, domāju, kāds būšu pēc 30, 40 gadiem. Man labs piemērs
ir mans opis, kurš līdz 89 gadu vecumam baudīja saviesīgo dzīvi, dejoja,
gleznoja. Negribas, lai mans mentālais stāvoklis būtu atkarīgs no tā, cik pieprasīts
esmu un ko cilvēki par mani domā,” saka mūziķis.

Viņaprāt,
cilvēki pārāk bieži sevi nevajadzīgi izkaisa sīkās lietās, un mentālā veselība
cieš no
soctīklu ierakstiem un cepšanās par to, ko dara politiķi vai ko citi par
mums domā: “Jācenšas stāvēt tam visam pāri, būt bigger than this – kā
mana jaunā albuma nosaukumā. Vajag mazāk sēdēt soctīklos, gaidot, kad citi tevi
novērtēs, labāk aiziet uz mežu un sajust īsto dzīvi.”

<h2>Pieredze,
kas norūda</h2>

Pusaudža
gados Markus Riva pamatīgi dabūja ciest no apcelšanas skolā. Viņš stāsta: “Pats
sevi līdz galam nepieņēmu, likās, ka esmu dīvainītis un pārāk atšķirīgs,
noteikti ne no krutajiem čaļiem, kuri bija lielā vairumā un ar lieliem
ego. Biju diezgan tizls, apaļīgs, uz sporta stundām gāju ar mokām, man bija zaķa
zobi un šķības brilles, jo tās kaut kur salūza, un vecākiem īsti nebija naudas,
lai nopirktu jaunas. Tagad es uz to periodu neskatos kā uz kaut ko traģisku,
bet tolaik bija diezgan grūti iekļauties pasaulē un uzmācās ne pārāk labas
domas par to, kā un vai vispār es redzu kaut kādu nākotni.”

Markus Riva skolas
laikā ne ar vienu īsti nav varējis par to parunāt. Mēģinājis stāstīt vecākiem,
bet atbilde bijusi – beidz ņemties. “Ir jāuztver nopietnāk līdzcilvēku stāsti,”
viņš saka. “Mamma, pirms aizgāja no šīs pasaules, arī pati atzina, ka varēja
toreiz vairāk manī ieklausīties. No otras puses, es priecājos, ka tas viss ir
padarījis mani par tādu cilvēku, kāds esmu tagad. Varbūt mans domu gājiens un
dzīves uztvere bez tā visa būtu pavisam citāda.”

<h2>Emocijas
nav tikai sievietēm</h2>

“Mēs neesam
dzelzs vīri 24/7, drīkstam būt arī vāji,” ir pārliecināts Markus Riva. “Apmēram
pirms gada pirmo reizi mūžā piedzīvoju to, par ko biju dzirdējis tikai nostāstos:
īsi pirms pasākuma, kas man bija jāvada, man uznāca tāda trauksme un panikas
lēkme, ka no dīvāna nevarēju piecelties. Kaut kā jau saņēmos, savu darbu
izdarīju un pat guvu no tā prieku, bet tas bija dīvains brīdis, un es pat īsti
nezinu iemeslu. Varbūt tāpēc, ka janvāris ir tumšs un drūms mēnesis, kuru
daudzi ar mokām pārdzīvo. Varbūt tā ir vienkāršota pieeja – vainot gadalaikus,
bet, dzīvojot Latvijā, no tā nevar izbēgt, novembris un janvāris ir šausmīgi
grūti izturams.”

Savulaik 9.
klasē, labu gribot, viņš ierosinājis, ka varbūt skolā vajag psihologu, jo bija
salasījies tīņu žurnālos, ka tāda prakse šur tur ir ieviesta. Skolā psihologs
neuzradās vis, toties direktors sarunāja vizīti pie psihologa tieši viņam, neizprotot,
ka citiem jauniešiem arī to vajag. 

“Vairāki mani
paziņas ir uzsākuši psihoterapiju un apgalvo, ka tas ir labākais, kas ar viņiem
noticis. Es šobrīd jūtos labi, bet arī apzinos, ka noteikti apakšā ir kaut kādi
paslēpti slāņi. Problēmas, protams, var zem tepiķa paslaucīt, taču tur viņas krāsies
un nekur nepazudīs, tāpēc vajadzētu saņemties – tā varētu būt mana šī gada
apņemšanās,” saka Markus Riva.

<h3>Par kampaņu “Nokod desiņu
par vīriešiem”</h3>

Pēc
“Narvesen” un pētījumu aģentūras “Norstat” īstenotās sabiedriskās domas aptaujas
datiem par vīriešu mentālās veselības problemātiku, šogad katrs trešais
respondents atzīst, ka ir saskāries ar trauksmi, depresiju vai domām par
pašnāvību. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību un veicinātu informētību par
vīriešu mentālo veselību, problēmu cēloņiem un iespējamām sekām, februārī visos
“Narvesen” veikalos norisināsies kampaņa “Nokod desiņu par vīriešiem”: pērkot
divus franču hotdogus par 3 eiro, 10 centi tiks ziedoti biedrībai “Ogle”
vīriešu mentālās veselības atbalstam.

Biedrības
“Ogle” misija ir mazināt pašnāvību riska izplatību Latvijas sabiedrībā un
novērst mentālās veselības problēmu rašanos, izglītojot sabiedrību par to
nozīmi.

Kampaņas ietvaros YouTube raidījuma “Emocijām
dzimumu atšķirības nav. Par vīriešiem ar Armandu Simsonu” sešās epizodēs
apskatīsim dažādus sabiedrībā izsenis iesakņojušos stereotipus un sociālos
standartus, kas var būtiski ietekmēt vīriešu mentālo veselību, uzdrīkstēšanos
izpaust patiesās emocijas un lūgt līdzcilvēku palīdzību.

Garīgā veselība

Mūzika

Markus Riva

Domas

Mūziķis un mūzikas producents Markus Riva (Miķelis Ļaksa) ne vienmēr ir bijis pašpārliecināts, fanu mīlēts un līdz ausīm iekšā tajā, ko mīl visvairāk – mūzikā. Pusaudža gados viņš ne tuvu...

Markum Rivam reizēm nākas uzlikt masku: "Izklaides industrija ir sava veida teātris"

Tev varētu patikt

Ielādējam...