Vai sākusies priekšvēlēšanu cīņa? Saeimā iesniedz priekšlikumus budžeta grozījumiem

Nepieciešama stingra politiskā griba, lai pārskatītu un efektivizētu valsts budžeta izdevumus, paudusi Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).Mieriņas padomniece Paula Salmiņa, ņemot vērā Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) jau iepriekš paustās bažas saistībā ar 2026. gada valsts budžeta izstrādi un pieaugošo valsts ārējā parāda apjomu, Saeimas priekšsēdētāja piektdien tikās ar LDDK prezidentu Andri Biti.Tikšanās laikā Mieriņa apliecināja, ka Saeimas deputāti izvērtēs budžetu un meklēs iespējas, kā pārstrukturēt izdevumus, jo jau šobrīd esot redzams, ka kritiska situācija ir veselības aprūpē, kur ieilgušo reformu dēļ akūti trūkst līdzekļu. Mieriņa pauda, ka, samazinot finansējumu prēmijām, piemaksām un naudas balvām valsts pārvaldē, ietaupīto būtu iespējams novirzīt veselības aprūpei.Bite pauda, ka nav pieļaujama situācija, ka valsts ārējais parāds turpina pieaugt, nevis samazināties. Valdībai jākoncentrējas ne tikai uz tēriņu mazināšanu, bet arī uz valsts aizņēmumu mazināšanu, uzskata Bite.Viens no šādiem risinājumiem varētu būt funkciju pārskatīšana valsts pārvaldē. Savukārt iestāžu vadītāju piemaksas un prēmijas būtu sasaistāmas ar konkrētiem rezultātiem, īpaši ar spēju samazināt un optimizēt iestādes izdevumus. Vienlaikus jārod risinājums, kā ilgtermiņā spēt plānot budžetu efektīvi, mazinot izdevumus, pauda Bite.Saeimas priekšsēdētāja un LDDK prezidents ir vienisprātis, ka jāturpina cieša sadarbība, bet budžeta veidošanas procesam ilgtermiņā jābūt pārskatāmam un saprotamam.Kā vēstīts, koalīcijā ietilpstošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti, Saeimā vērtējot nākamā gada valsts budžetu, solās "nopietni pievērsties" iespējām būtiskāk mazināt valsts tēriņus, lai mazinātu ārējo parādu.ZZS paziņojumā masu medijiem pauda, ka atbalsta LDDK rosinājumu attiecībā uz valsts pārvaldē vakanto amata vietu likvidāciju, kas provizoriski ļautu nākamgad ietaupīt vēl 150 miljonus eiro.Jau ziņots, ka valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.Finanšu ministrija (FM) norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026. - 2028. gadam sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.

Politika

360 Ziņas

Nepieciešama stingra politiskā griba, lai pārskatītu un efektivizētu valsts budžeta izdevumus, paudusi Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS). Mieriņas padomniece Paula Salmiņa, ņemot vērā Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) jau iepriekš...

Saeimas deputāti izvērtēs budžetu un meklēs iespējas, kā pārstrukturēt izdevumus

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...