<div>

<div>Valsts aizsardzības mācībai (VAM) nepieciešams palielināt stundu skaitu, jo pašreizējā apjomā pietrūkst laika tās satura pilnvērtīgai apguvei, piektdien parlamentā sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis (AS).Uzrunājot Saeimas Analītiskā dienesta pētījuma "Iedzīvotāju griba aizstāvēt valsti militāru draudu gadījumā Baltijas valstīs un Somijā" prezentācijas dalībniekus, Bergmanis norādīja, ka sākotnēji apspriestais VAM apjoms bijis 144 stundas, taču kompromisa rezultātā tas samazināts līdz 112 stundām."Šobrīd izvērtējot, saprotam, ka mums vajag atgriezties vismaz pie 140 stundām, jo vienkārši pietrūkst laika, lai to varētu pilnvērtīgi izmācīt," sacīja Bergmanis.Viņš uzsvēra, ka valsts aizsardzība nav tikai bruņoto spēku, aizsardzības budžeta vai militāro spēju jautājums. Tā sākas ar sabiedrības pārliecību, ka Latvija ir vērtība, ko iedzīvotāji ir gatavi aizstāvēt, un katra cilvēka izpratni par savu vietu un lomu valsts drošībā.Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu apliecinājis, ka izšķirošos brīžos liela nozīme ir sabiedrības gribai pretoties, spējai saglabāt vienotību un gatavībai praktiski rīkoties, norādīja deputāts.Bergmanis atsaucās uz Saeimas Analītiskā dienesta pētījumā minētajiem datiem, ka 2025. gada rudenī gatavību cīnīties par savu valsti pauduši 37% Latvijas iedzīvotāju, savukārt Somijā - 64%. Viņš atzīmēja, ka Somija savu aizsardzības sistēmu veidojusi kopš Ziemas kara beigām, bet Latvijā visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas veidošana sākta pirms astoņiem gadiem.Deputāta ieskatā šie dati liek jautāt ne tikai par to, cik cilvēku ir gatavi aizstāvēt valsti, bet arī par valsts paveikto šīs gribas stiprināšanā.Viņš norādīja, ka griba aizstāvēt valsti ir cieši saistīta ar valstiskās piederības sajūtu, zināšanām, uzticēšanos valsts institūcijām un pārliecību, ka cilvēka rīcībai ir nozīme. Tādēļ sabiedrības uzticēšanās valstij ir arī nacionālās drošības sastāvdaļa.Vienlaikus Bergmanis uzsvēra, ka valsts aizsardzību nedrīkst reducēt tikai uz militāro iesaisti. Cilvēki var palīdzēt atbilstoši savām zināšanām, profesijai un spējām, savukārt valsts uzdevums ir šo gatavību pārvērst praktiskā rīcībspējā."Gribu aizstāvēt valsti nevar sākt veidot brīdī, kad apdraudējums jau ir klāt," sacīja Bergmanis, uzsverot, ka tā jāveido šodien skolā, ģimenē, kopienā un valsts institūciju attiecībās ar iedzīvotājiem un ikviena izpratnē par Latviju kā kopīgu vērtību un atbildību.Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica savukārt uzsvēra, ka Latvijas drošības stiprināšanai līdztekus militārajām spējām būtiska ir arī sabiedrības pārliecība, piederības izjūta un uzticēšanās valstij, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.Pasākumā paneļdiskusijā par sabiedrības gatavību un motivāciju aizstāvēt savu valsti viedokļos dalījās Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, pulkvedis, Zemessardzes štāba priekšnieks Mareks Ozoliņš, militārais apskatnieks Mārtiņš Vērdiņš un žurnāliste Kristīne Garklāva.Diskusijas dalībnieki uzsvēra nepieciešamību stiprināt sabiedrības informētību par visaptverošu valsts aizsardzību, kā arī veicināt ciešāku sadarbību ar medijiem un žurnālistiem, lai skaidrotu drošības jautājumus un mazinātu dezinformācijas ietekmi. Tāpat eksperti akcentēja izglītības un pilsoniskās audzināšanas lomu piederības sajūtas, atbildības un gatavības iesaistīties valsts aizsardzībā veidošanā. Diskusijā tika uzsvērts, ka sabiedrībai nepieciešama skaidrāka izpratne par katra cilvēka lomu valsts aizsardzībā, savukārt VAM lielāka uzmanība būtu jāpievērš pilsoniskajai līdzdalībai, rīcībspējai krīzes situācijās un noturības stiprināšanai.Kā ziņots, šonedēļ Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijā Jaunsardzes centra pārstāvji informēja, ka šajā mācību gadā VAM apgūst 35 836 izglītojamie, tostarp 16 737 jaunieši pirmajā apmācību posmā, 16 723 otrajā posmā, bet vēl 2379 mācās tālmācības programmā e-VAM.Programma tiek īstenota 271 izglītības iestādē, no kurām 245 strādā klātienē, bet 26 nodrošina tālmācību. Mācību procesu nodrošina 330 jaunsargu instruktori.Jaunsardzes centra pārstāvji akcentēja, ka nākotnē varētu būt nepieciešami grozījumi valsts vispārējās un profesionālās vidējās izglītības standartos, palielinot stundu skaitu pilsoniskās iesaistes un rīcības krīzes situācijās apguvei, kā arī iekļaujot plašākas dronu un pirmās palīdzības apmācības. Tiek rosināts no 2028./2029. mācību gada VAM apjomu palielināt no 112 līdz 140 stundām.Ziņa papildināta plkst. 19.44.</div></div>

Izglītība

Valsts aizsardzības mācības

Sabiedrība

Valsts aizsardzības mācībai (VAM) nepieciešams palielināt stundu skaitu, jo pašreizējā apjomā pietrūkst laika tās satura pilnvērtīgai apguvei, piektdien parlamentā sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis...

Saeimas komisijā izskan priekšlikums atgriezties pie lielāka valsts aizsardzības mācības stundu skaita skolēniem

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...