<p></p><p><b>Vasara ir viens no aktīvākajiem sezonālo alerģiju periodiem.
Kamēr vieni bauda ziedošās pļavas, dārza darbus un atpūtu dabā, citiem šis
gadalaiks nozīmē iesnas, šķaudīšanu, acu asarošanu vai niezi. Šajā laikā
palielinās arī kukaiņu dzēlienu risks, kas dažkārt var izraisīt nopietnas
alerģiskas reakcijas. Kā laikus atpazīt simptomus, kad pietiek ar pašaprūpi un
kāpēc alerģiju nevajadzētu paciest, skaidro Veselības centru apvienības (VCA)
veselības klīnikas “Dubulti” ģimenes ārste Santa Zvaigzne. Ārste dalās
ieteikumos, kas jāņem vērā, saskaroties ar alerģiju vasarā. </b></p>

<h2><b>Ziedošas pļavas var sagādāt ne tikai prieku</b></h2>

<p>Vasaras mēnešos alerģiju bieži izraisa dažādu nezāļu un
graudzāļu ziedputekšņi. Pie biežākajiem alergēniem Latvijā pieder ceļtekas,
vērmeles, nātres, timotiņš, smilgas, auzenes un citas pļavu zāles, kuru
ziedputekšņi ar vēju spēj izplatīties lielos attālumos. To dēļ var rasties
šķidras iesnas, šķaudīšana, deguna nieze, acu asarošana un sauss klepus.
Savukārt dārza darbos vai lasot pļavas ziedus, augi var nonākt tiešā saskarē ar
ādu un izraisīt apsārtumu, niezi vai nelielus izsitumus.</p>

<p>Šādos gadījumos lokāli antihistamīna (pretalerģijas)
līdzekļi bieži sniedz ātru atvieglojumu, bet, ja simptomi saglabājas vai kļūst
izteiktāki, farmaceits vai ārsts var ieteikt lietot arī iekšķīgi lietojamus
antihistamīnus. Arī pelējuma sēnītes mitrās telpās, komposta kaudzēs vai
pļaujot vecu zāli var būt ilgstošu iesnu, acu asarošanas, deguna niezes un
sausa klepus cēlonis.</p>

<h2><b>Kukaiņu kodumi var izraisīt alerģiju</b></h2>

<p>Viens no pirmajiem riskiem vasarā ir bišu, lapseņu un
sirseņu dzēlieni. Lielākajai daļai cilvēku tie izraisa tikai lokālu apsārtumu,
pietūkumu un niezi, taču dažkārt organisma reakcija var būt daudz nopietnāka.
Ja pēc dzēliena parādās pietūkums sejas rajonā, apgrūtināta elpošana, sēkšana,
aizsmakums, reibonis, straujš asinsspiediena kritums, slikta dūša, vemšana,
caureja vai vēdera krampji, nekavējoties jāmeklē neatliekamā medicīniskā
palīdzība. Īpaši bīstams ir dzēliens mutē vai rīklē.</p>

<p>Cilvēkiem, kuriem jau reiz attīstījusies dzīvībai bīstama
alerģiska reakcija jeb anafilaktiskais šoks, turpmāk jābūt īpaši piesardzīgiem.
Ārsts šādos gadījumos izraksta epinefrīna preparātu, kas vienmēr jānēsā līdzi,
dodoties dabā.</p>

<p>Ja reakcija ir vieglāka un izpaužas tikai ar lokālu
pietūkumu, apsārtumu un niezi, parasti palīdz vēsas kompreses un lokāli
lietojami antihistamīna gēli vai pretiekaisuma krēmi. Savukārt, ja pietūkums ir
izteiktāks, ir vairāki dzēlieni vai nieze būtiski traucē ikdienai, ieteicams
lietot arī iekšķīgi lietojamu antihistamīnu, kas palīdz ātrāk mazināt organisma
reakciju un uzlabot pašsajūtu. Ja stāvoklis neuzlabojas, noteikti jāvēršas pie
ārsta.</p>

<h2><b>Arī bērniem nepieciešama piemērota ārstēšana</b></h2>

<p>Pediatrijā priekšroka parasti tiek dota otrās paaudzes
antihistamīniem, jo tie retāk izraisa miegainību un pētījumos pierādījuši labu
drošības profilu. Par piemērotāko preparātu, devu un lietošanas ilgumu vienmēr
jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu. Ja bērnam ir izteikta sezonāla alerģija,
ārsts var nozīmēt regulāru antihistamīnu terapiju. </p>

<h2><b>Alerģija var attīstīties jebkurā vecumā</b></h2>

<p>Lai gan daudzi uzskata, ka alerģijas rodas tikai bērnībā,
patiesībā tās var attīstīties jebkurā dzīves posmā. Pieaugušajiem nereti pirmo
reizi parādās sezonāls alerģiskais rinīts, alerģija pret mājdzīvniekiem,
putekļu ērcītēm vai sadzīvē lietotām ķīmiskām vielām un kosmētiku. Arvien
biežāk sastopams arī kontaktdermatīts, kas izpaužas ar apsārtumu, niezi un ādas
iekaisumu vietā, kur notikusi saskare ar kairinošo vielu.</p>

<p>Šādos gadījumos antihistamīni palīdz mazināt niezi un uzlabo
pašsajūtu, īpaši naktīs, tomēr ilgtermiņā svarīgākais ir atrast un izvairīties
no alerģijas izraisītāja. </p>

<p>“Alerģiju nevajadzētu uztvert kā neizbēgamu sezonas
sastāvdaļu. Jo agrāk tiek atpazīti simptomi un uzsākta piemērota ārstēšana, jo
vieglāk izvairīties no nepatīkamām sajūtām un baudīt vasaru bez lieka
diskomforta,” atgādina Zvaigzne.</p>

<h2><b>Kas organismā notiek alerģiskas reakcijas uzliesmojuma
laikā?</b></h2>

<p>Alerģiskas reakcijas laikā organisms izdala histamīnu –
bioloģiski aktīvu vielu, kas izraisa pietūkumu, apsārtumu, niezi, iesnas un acu
asarošanu. Histamīns paplašina asinsvadus, palielina to caurlaidību, veicina
gļotu izdalīšanos un var izraisīt arī bronhu sašaurināšanos, kas izpaužas ar
elpas trūkumu. Smagākos gadījumos tas var veicināt strauju asinsspiediena
pazemināšanos un anafilaktiskas reakcijas attīstību.</p>

<h2><b>Kāpēc nav jābaidās no antihistamīna medikamentiem?</b></h2>

<p>Antihistamīna līdzekļi bloķē histamīna darbību, tādējādi
ātri mazina alerģijas simptomus un kavē iekaisuma reakcijas attīstību. Tie
palīdz samazināt niezi, pietūkumu, iesnas un acu asarošanu arī tad, ja pilnībā
izvairīties no alergēna nav iespējams. Turklāt šiem medikamentiem nav
raksturīga pierašana vai atkarība, jo to darbība ir atgriezeniska. Tieši tāpēc
sezonālu alerģiju gadījumā antihistamīni daudziem ir efektīvākais veids, kā
kontrolēt simptomus laikā, kad alergēni joprojām atrodas apkārtējā vidē.</p><p></p>

Veselības aprūpe

Alerģija

Veselība 

Vasara ir viens no aktīvākajiem sezonālo alerģiju periodiem. Kamēr vieni bauda ziedošās pļavas, dārza darbus un atpūtu dabā, citiem šis gadalaiks nozīmē iesnas, šķaudīšanu, acu asarošanu vai niezi. Šajā laikā...

Šķaudīšana, nieze vai pietūkums - kā rīkoties vasaras alerģiju gadījumā?

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...