Gulbenē uz valsts apmaksātu datortomogrāfiju jāgaida divi gadi

Trauksmi par iespēju pacientiem šogad nodrošināt valsts
apmaksātus pakalpojumus ceļ slimnīcas. Naudas trūkst un situācija ar katru
mēnesi tikai pasliktinās, tostarp Gulbenes slimnīcā, kur par valsts naudu
šogad vairs nav pieejams acu ārsts, LORs, rehabilitācija bērniem un
pieaugušajiem, pat dienas stacionārs un vēl virkne citu pakalpojumu, ziņo
raidījums “360 ZIŅneši”.

Valsts kvotas ir beigušās, jo pacientu ir vairāk nekā
piešķirtais finansējums. Tas nozīmē, ka virkne līdz šim valsts apmaksāto
pakalpojumu šobrīd ir kļuvuši par maksas pakalpojumiem. Tie kuri var, maksā par
vizīti paši, tie kuri nē - iestājas garās gaidītāju rindās un cer, ka pie ārsta
tiks nākamajā gadā.

SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes locekle Marika
Jermaševiča norāda, ka Gulbenes slimnīcā šāda situācija, kad pakalpojumi jāsāk ierobežot
jau no jūnija, tiek piedzīvota pirmo reizi.

"Krasi ceļas stacionēto pacientu skaits. Pirmkārt,
nevar laicīgi saņemt ambulatoro izmeklējumu vai konsultāciju. Tas, savukārt, ir
liels slogs uz neatliekamo palīdzību, kur mēs arī jau saņemam signālus, ka ir
pārstrādes,” norāda Jermaševiča.

Uz problēmām norāda arī apvienības galvenā ārste, pediatre
Sigita Drubiņa: "Reģionos to jūt, ka lielai daļai cilvēku tās naudiņas ir
tik cik ir. Ārpus šī, ļoti bieži ir sarunas, ka jāpārskata arī medikamenti, jo
es nevaru nozīmēt to, ko vajadzētu, bet man jānozīmē tas, ko cilvēks var
atļauties nopirkt. Un ja vēl jāmaksā par vizīti, sevišķi bērniem, tas ir
traki!"

Šajā situācijā visreālākais būtu finansējuma pārdalīšana.
Proti, no programmām, kur nauda palikusi pāri, kaut daļu iedot programmām, kur
naudas vairs nav. Tad visiem būtu labi, taču Nacionālais veselības dienests
(NVD) šādu ideju neatbalsta.

"Ja finansējums nav pietiekams, tad viņu var pārbīdīt
no vienas puses uz otru, bet viņš tik un tā būs nepietiekams. Savukārt runājot
par stacionāro finansējumu - kas ir neapgūts šī gada laikā, tas tiek novirzīts
neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai," norāda NVD Ambulatorās nodaļas
vadītāja Baiba Bērziņa.

Jo mazāks valsts piešķirtais finansējums, jo mazāk pacientu,
līdz ar to grūtāk piesaistīt jaunus speciālistus un noturēt esošos. Faktisko
problēmu izceļ Drubiņa: "Rezidenti ir piesaistīti mūsu klīnikai, nākotnē
būs mums dermatologs, bet valsts apmaksāts pakalpojums mums ir divi pacienti
gadā. Kā tad lai speciālists strādā? Viņam taču arī vajag savus bērnus pabarot
un kaut kādu algu saņemt."

NVD uzsver, ka šogad plānotais finansējums valstī kopumā ir
par 14 procentiem lielāks nekā pērn. Apvienības galvenā ārste gan
norāda, ka realitātē tā nav: "Mums ir atsevišķas pozīcijas, kur nauda ir
pat samazinājusies, tāpēc teikt, ka ir vairāk - nevar. Ja dermatologam visus
gadus bija viens un tagad ir divi, iedeva vēl vienu.

<blockquote>Vai to var uzskatīt par baigo ieguvumu? Tā ir bišķiņ
ņirgāšanās.</blockquote>

Tāpat valstī nav izveidota vienota pieteikšanās rindu
sistēma. Pacients uz vienu un to pašu izmeklējumu var pieteikties kaut vai
piecās ārstniecības iestādēs, līdz ar to visās šajās slimnīcās intervāls būs
aizņemts, tāpēc arī pacienti šobrīd tiek aicināti būt līdzatbildīgi un
pierakstu, kurš vairs nav nepieciešams, laicīgi atteikt, dodot iespēju tikt pie
ārsta kādam citam.

Veselības aprūpe

360 Ziņas

Veselība

Gulbene

Nacionālais veselības dienests (NVD)

Trauksmi par iespēju pacientiem šogad nodrošināt valsts apmaksātus pakalpojumus ceļ slimnīcas. Naudas trūkst un situācija ar katru mēnesi tikai pasliktinās, tostarp Gulbenes slimnīcā, kur par valsts naudu šogad vairs nav...

“Tā ir bišķiņ ņirgāšanās.” Slimnīcas ikdienas darbā nejūt valsts solīto finansējuma pieaugumu

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...