Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien apzinīgāki krājēji, taču
aptuveni 80% joprojām neizmanto pilnu savu uzkrājumu potenciālu. Ar pareizi
izvēlētu noguldījuma veidu, skaidru struktūru un regulāru pieeju krāšanai var
gan saglabāt naudas vērtību, gan soli pa solim vairot savu finansiālo
labklājību, norāda "Bigbank" Latvijas filiālē.

Latvijā iedzīvotāju uzkrājumi turpina pieaugt - 2025. gada
oktobrī mājsaimniecību noguldījumu apjoms jau pārsniedz 11,4 miljardus eiro,
kas ir par 4,1% vairāk nekā 2025. gada sākumā un par 9% vairāk nekā 2024. gada
oktobrī, liecina Latvijas Bankas dati.

Salīdzinot pa ceturkšņiem, redzam, ka visstraujākais
pieaugums bija vērojams šā gada otrajā ceturksnī, kad mājsaimniecību
noguldījumu atlikums Latvijas komercbankās palielinājās par 3%. Salīdzinājumam
- šā gada trešajā ceturksnī bija vērojams tikai 0,3% pieaugums.

"Bigbank" grupas krājnoguldījumu portfeļa dati par
2025. gada trešo ceturksni uzrāda 7% pieaugumu un ceturkšņa beigās tas
sasniedza jau 1,4 miljardus eiro. Savukārt kopējais noguldījumu portfelis
trešajā ceturksnī pieauga par 3%, sasniedzot 2,7 miljardus eiro, kas ir par 20%
vairāk nekā tajā pašā periodā pērn.

"Šie dati apliecina, ka cilvēki joprojām izvēlas
drošību. Tomēr liela daļa noguldītās naudas "nepelna", jo glabājas
kontos bez procentiem. Latvijas Bankas statistika rāda, ka noguldījumi uz nakti
jeb nauda iedzīvotāju kontos veido 9,1 miljardu eiro jeb 79,3% no kopējā
uzkrājumu apjoma - tie ir līdzekļi, kuriem netiek ļauts strādāt," skaidro
"Bigbank" Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Viņš šeit saskata paradoksu - cilvēki aktīvi krāj, bet
neizmanto iespējas nopelnīt. Pat neliela procentu likme palīdz saglabāt naudas
vērtību. Pretējā gadījumā tā lēnām zaudē pirktspēju inflācijas dēļ.

"Pandēmijas un inflācijas gados cilvēki pierada krāt
"drošības spilvenam" - neziņas apstākļos tas bija pašaizsardzības
solis. Tagad situācija mainās - arvien biežāk uzkrājumi tiek veidoti ar
konkrētu mērķi - ceļojumam, mājoklim, bērnu nākotnei vai izglītībai - un tas ir
ļoti pozitīvi," norāda filiāles vadītājs.

"Bigbank" eksperti apkopojuši biežākās kļūdas, ko
Latvijas iedzīvotāji pieļauj, veidojot uzkrājumus.

<h3>1. Pavirši izvērtē, kur glabāt brīvos līdzekļus</h3>

Jau noskaidrojām, ka gandrīz 80% Latvijas iedzīvotāju
uzkrājumu "guļ" norēķinu kontos, un realitātē bankas ļoti reti par
tiem maksā procentus. Turpretim lielākā daļa atlikušo 20% krājēju pievērš
uzmanību tikai procentu likmei, kas nebūt nav vienīgais kritērijs. Izvēloties
sev izdevīgāko noguldījumu veidu, svarīgi salīdzināt trīs lietas: likmi, naudas
pieejamību un termiņu.

Procentu likme var būt fiksēta vai mainīga. Dažas bankas
piedāvā augstāku likmi pirmajiem mēnešiem. Latvijas Banka apkopo visu
kredītiestāžu noguldījumu procentu likmes savā mājaslapā, dati tiek atjaunoti
reizi nedēļā.

Pieejamība nozīmē, cik viegli naudu var izņemt, ja tā pēkšņi
nepieciešama. Krājkonts parasti ir elastīgāks, savukārt termiņnoguldījums
sniedz stabilitāti, jo likme ir nemainīga visu noguldījuma periodu, taču
līdzekļi tajā ir "piesieti", proti, naudu var izņemt tikai termiņa
beigās.

Runājot par termiņa ilgumu, šeit darbojas salikto procentu
princips, kas nozīmē - jo ilgāk noguldi, jo straujāk tava peļņa aug. Īpaši
uzskatāmi peļņas pieaugums redzams krājkontam, kur procentu izmaksa notiek ik
mēnesi. Depozītiem termiņš var būt no dažiem mēnešiem līdz vairākiem gadiem un
iespējams izvēlēties, vai procenti tiek izmaksāti vienreiz mēnesī, reizi gadā
vai tikai termiņa beigās, turklāt daļa banku piedāvā bonusa likmi par termiņa
pagarināšanu.

"Nav viena universāla risinājuma, kas derētu visiem.
Gudrāk ir sadalīt uzkrājumus vairākos kontos vai termiņos - tā apvienojot gan
drošību, gan iespēju nopelnīt," iesaka Surgofts.

<h3>2. Domā, ka krāt var tikai lielas summas</h3>

Daudzi joprojām uzskata, ka jēga krāt ir tikai tad, ja var
atlikt lielu naudas summu. Patiesībā arī neliels, bet regulārs uzkrājums
ilgtermiņā dod rezultātu. Pat 100 eiro krājkontā ir finansiāli izdevīgāki nekā
tā pati summa kontā bez procentiem.

2025. gada otrajā ceturksnī vidējā darba alga pēc nodokļu
nomaksas Latvijā bija 1342 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Ja šādu summu novirzītu krājkontā ar 2,5% likmi pirmajiem diviem mēnešiem un
2,4% likmi pēc tam, pieņemot, ka tā saglabājas nemainīga, un katru mēnesi
atliktu vēl 10% no algas jeb 134 eiro, pēc gada procentos būtu nopelnīti
aptuveni 25 eiro, un kopējais uzkrājums veidotu aptuveni 2975 eiro. Savukārt
pēc pieciem gadiem procentu ienākumi jau būtu ap 776 eiro, un kopējais noguldījums
- gandrīz 10 000 eiro.

Būtiski atcerēties, ka no 2025. gada 1. janvāra Latvijā
ienākumi no kapitāla, tostarp procentu ienākumi, tiek aplikti ar 25,5% nodokli.
Tas tika ņemts vērā, veicot aprēķinu.

"Svarīgākais nav summa, bet ieradums. Kad cilvēks
iemācās regulāri atlikt, viņš jau ir ceļā uz finansiālu drošību, jo nostiprinās
disciplīna, kas vēlāk ļauj sasniegt lielākus finanšu mērķus," saka
"Bigbank" filiāles vadītājs.

<h3>3. Neizmanto iespēju krāt gudrāk</h3>

Lai uzkrājumi tiešām strādātu tavā labā, ir vērts izveidot
pārdomātu sistēmu. Vienu kontu var atvēlēt neparedzētiem gadījumiem, otru -
konkrētam mērķim, piemēram, ceļojumam vai mājoklim. Tā mazināsi risku, ka nauda
tiek iztērēta nepareizam nolūkam.

Vēl viens gudrs solis ir automātiskais pārskaitījums -
nosaki datumu un summu, ko banka katru mēnesi pārskaita no tava algas konta uz
krājkontu. Tādā veidā krāšana notiks bez liekas domāšanas.

Regulāri jāpārskata arī noguldījumu likmes, jo pat 0,5%
atšķirība ilgtermiņā var radīt ievērojamu efektu. Latvijas Bankas mājaslapā
iespējams salīdzināt dažādu banku piedāvājumus.

Būtiski, ka Eiropas Savienības bankas nodrošina garantiju
visiem noguldījumiem līdz 100 000 eiro.

Nauda

Ekonomika

Sabiedrība

Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien apzinīgāki krājēji, taču aptuveni 80% joprojām neizmanto pilnu savu uzkrājumu potenciālu. Ar pareizi izvēlētu noguldījuma veidu, skaidru struktūru un regulāru pieeju krāšanai var gan saglabāt naudas...

Trīs biežākās kļūdas, ko pieļauj vismaz četri no pieciem krājējiem

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...