Pašvaldības pagājušajā gadā kopā iztērēja vairāk nekā 2,2 miljonus eiro, lai izmaksātu pabalstus bijušajiem pašvaldību vadītājiem. Šo kompensāciju lietderīgumu pirms četriem gadiem analizēja Valsts kontrole. Pēc šīs iestādes ieteikuma pabalstu piešķiršanu pārskatīt Saeima attiecīgo likumu grozīja. Taču no mainītās likuma redakcijas izriet, ka vēl vairākus gadus pašvaldības tērēs prāvu summu, lai izmaksātu naudu bijušajiem pašvaldību vadītājiem, noskaidrojis LTV raidījums “De facto”. 



Seko līdzi portāla 1188.lv jaunumiem arī "Whatsapp" kanālā <a target="_blank" href="https://whatsapp.com/channel/0029Vb6zcYhIiRp25N9ArG3o">ŠEIT</a>.

 Pērn šo pabalstu saņēma 268 cilvēki. Aizvadītais gads Talsu novadā finansiāli bija sevišķi smags. Ieviesa vērienīgus taupības pasākumus. To dēļ novadā atcēla stipendijas jaunajiem pedagoģijas un ārstniecības speciālistiem, skolās samazināja brīvpusdienu saņēmēju loku, samazināja strādājošo skaitu pašvaldības administrācijā. Taču vienlaikus Talsu novads ir viena no tām pašvaldībām, kas tērē visvairāk naudas bijušo pašvaldības vadītāju pabalstu izmaksām. Pērn Talsu novads pabalstus maksāja septiņpadsmit bijušajiem vadītājiem, un tas vietvarai izmaksāja vairāk nekā 166 tūkstošus eiro. Precīzāk - 166 576, 32 eiro.“Budžets ir ļoti, ļoti samazināts visās pozīcijās, kur vien iespējams. Līdz ar to šī naudas summa ir pietiekami liela, ar kuru mēs nevaram nekādā veidā manevrēt,” pauž Talsu novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš (ievēlēts no saraksta "Talsu novada attīstībai”/"Latvijas attīstībai”).Saskaņā ar Pašvaldības domes deputāta statusa likumu šādus pabalstus var saņemt bijušie pašvaldību vadītāji vai viņu vietnieki, kas divus sasaukumus ir ieņēmuši šos vadošos amatus. Pabalstu zināmā mērā var pielīdzināt izdienas pensijām, jo tos maksā līdz mūža galam. Kopumā Latvijā pērn šādus pabalstus saņēma divsimt sešdesmit astoņi cilvēkiPērn pabalstos izmaksāti vairāk nekā 2,2 miljoni eiroFinansiālais atbalsts ir noteikts divu minimālo algu apmērā. Tas nozīmē, ka šogad tas ir 1480 eiro. Taču pašvaldības izmaksātā summa bijušajam vadītājam katrā konkrētajā gadījumā var atšķirties. Proti, ja personai ir tiesības gan uz šo pabalstu, gan uz pensiju, tad izmaksā tikai pabalsta starpību, lai kopējā summa nebūtu mazāka kā divas minimālās mēnešalgas.Šos mūža pabalstus šobrīd maksā 26 pašvaldībās. “De facto” aprēķini rāda, ka tās kopā pērn šiem mērķiem iztērēja 2 246 672, 41 eiro. Šis ir pirmais publiskotais aprēķins par šo pabalstu kopējām izmaksām Latvijā. Turklāt izmaksas nākotnē, visticamāk, pieaugs, jo pabalsta apmērs ir tieši sasaistīts ar minimālo mēnešalgu.Visvairāk pabalstos maksā Latgales reģionāDatos redzams, ka visvairāk pabalstiem tērē Latgales reģionā. Piemēram, Balvu novadā pērn šajos pabalstos izmaksāja 240 724,54 eiro, Krāslavas novadā - 212 935 eiro, Rēzeknes novadā - 135 000 eiro. Tur to skaidro ar sociālekonomiskajām problēmām, kas sevišķi skarot pierobežas pašvaldības.“Šodien jau no malas ir acīm redzami, ka mums ir savas problēmas. Un tas viss pakāpeniski apaug ar sniega kamolu. Līdz ar to tas pabalsts sanāk lielāks. Ja tev pensija ir mazāka, pabalsts sanāk lielāks,” teic Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS). Savukārt Jānis Trupovnieks (LZP), Balvu novada domes priekšsēdētājs, norāda: “Austrumu reģioni ir nabadzīgāki, ekonomiski mazāk attīstīti. Ir zināms pamatojums - bizness nosaka savas prasības un lietas. Un uz Latgali jau kopumā ir raudzījušies tā… Kā uz pabērnu.”Šādu pabalstu 2007. gadā izcīnīja LPSPabalstus bijušajiem pašvaldību vadītājiem pirms astoņpadsmit gadiem izcīnīja Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Tolaik šāda pabalsta nepieciešamību argumentēja arī ar to, ka vēlētas amatpersonas, pametot pamatdarbu, sniedz būtisku ieguldījumu politiskās un ekonomiskās sistēmas pilnveidošanā. Pašvaldību savienība vēl pauda, ka šāds pabalsts veicinātu sabiedrības atbalstu tādam politiķu darba novērtējumam, kas atbilst attīstītām rietumvalstu demokrātijām.“Pēc reformas bija tā, ka pašvaldību vadītāji, kas bija strādājuši, krita ārā no darba tirgus. Un toreiz pieņēma lēmumu kompensēt to, ka viņi ir izkrituši no darba tirgus. (..) Tā bija kompensācija. Šie cilvēki samazinās,” skaidro LPS priekšsēdis Gints Kaminskis (LZS).2021. gadā pabalsts nonāca VK redzeslokā2021. gadā šie faktiski mūža pabalsti nonāca Valsts kontroles (VK) redzeslokā. Pabalstus bijušajiem pašvaldību vadītājiem šajā revīzijā skatīja, jo tos maksā no vietvaru sociālā budžeta. Pēc revīzijas VK ieteica izvērtēt šos pabalstus, ņemot vērā, ka valstī ir daudzi un dažādi veidi, kā profesionāli pārkvalificēties pēc tam, kad atstāts vadošs amats domē.Pēc revīzijas Saeima šo atbalstu daļēji pārtrauca. Proti, noteica, ka šis pabalsts vairs neattieksies uz pašvaldību vadītājiem, kas ieņem amatus pēc 2021. gada. Līdz ar to LPS šo jautājumu redz kā atrisinātu. “Tā ir tiesiskā paļāvība, kas ir bijis no lēmuma uz nākotni. Droši vien ir jāskatās, bet tie nav varbūt tik nenozīmīgi vai tik nozīmīgi līdzekļi, lai pa to skatītos. Un tie cilvēki savu ieguldījumu ir atstājuši,” pauž Kaminskis.Tagad ir pārejas posms. Tas nozīmē, ka tiek pieņemts, ka pabalstu saņem tās personas, kuras ar to jau rēķinājās. Tomēr šis pieņēmums ne vienmēr atbilst realitātei. Piemēram, kāds bijušais vadītājs Talsu novada domē par šādu pabalstu uzzināja 2021. gadā, kad Saeima lēma to atcelt. Līdz ar to secināms, ka viņš, kļūstot par pašvaldības vadītāju, ar šādu pabalstu nerēķinājās.Turklāt arī Kaminska teiktais, ka pabalstu saņēmēju skaits samazinās, attiecībā uz tuvākajiem gadiem ir pārdrošs. “Jāņem vērā, ka šis pensijas vai pabalsta aprēķins bija spēkā līdz pat 2021. gadam. Tas nozīmē, ka joprojām var kvalificēties jauni saņēmēji, kuri joprojām nav pensijas vecumā vai joprojām ir uz robežas ar pensijas vecumu, bet saņem algu. (..) Pēc pieciem gadiem secinās, ka viņam (pabalsts) tomēr pienākas,” teic Talsu novada domes priekšsēdētājs Bērziņš.Pabalstam arvien turpina pieteiktiesKatru gadu ir jauni pašvaldību lēmumi par pabalsta piešķiršanu. Piemēram, Krāslavas novadā tādu lēmumu pēdējo reizi pieņēma šī gada februārī. Konkrētais piemērs rāda, ka pabalsts ne vienmēr kalpo kā atbalsts pēc vadošā amata atstāšanas, jo bijusī amatpersona nespēj atgriezties darba tirgū. Krāslavas novadā šogad pabalstu piešķīra personai, kura pēc vadošā amata ieņemšanas kļuva par pašvaldības deputātu un pabalstam pieteicās tikai pēc mandāta nolikšanas.Turklāt šai faktiski mūža pensijai piesakās arī tādi, kas nemaz neatbilst tā saņemšanas kritērijiem. Piemēram, šogad augustā šim pabalstam pieteicās bijušais Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods (ievēlēts no LA/JV/NA saraksta). Taču pabalstu viņam nepiešķīra. “Andris Vaivods šobrīd kā Līvānu novada domes deputāts joprojām ir domes deputāts un ir uzskatāms par darba ņēmēju. Līdz ar to pašvaldība nevarēs viņam izmaksāt šo ikmēneša pabalstu,” domes sēdē pauda Līvānu domes priekšsēdētājs Dāvids Rubens (JKP).Šo pabalstu nedrīkst saņemt tie cilvēki, kuri ir darba attiecībās vai kuri saņem bezdarbnieka pabalstu. Pašiem atbalsta saņēmējiem arī ir jāinformē pašvaldība par visām izmaiņām, kas var ietekmēt piešķirtā finansiālā atbalsta apmēru vai tiesības to saņemt.Konstatēts viens pārkāpums Smiltenes novadāNo visām vietvarām pārkāpums attiecībā uz šo pabalstu piešķiršanu konstatēts tikai Smiltenes novadā. Viens cilvēks nebija pašvaldībai paziņojis, ka saņem vecuma pensiju. Līdz ar to pašvaldība viņam pārmaksāja pabalstu. Tagad pašvaldība ietur pārmaksāto summu.Kopumā lielākā daļa “De facto” aptaujāto pašvaldību uzskata, ka pienācis laiks diskusijai par šiem pabalstiem, taču gaida, ka to sāks deputāti Saeimā. “Es uzskatu, ka šie (pabalsta saņemšanas) kritēriji viennozīmīgi ir jāpārskata un ir jāmeklē cita veida risinājumi. (Nevar) neuzlikt to pašvaldībai kā papildu slogu finansēt attiecīgās personas, jo tās ir politiskas personas. Mēs kā politiķi paši izvēlamies savu nākotni. Un uz to arī mēs balstāmies, ka, iespējams, ka pēc šīs politikas karjeras noslēgšanas ir jāmeklē risinājumi, lai mēs paši varētu sevi nodrošināt,” stāsta Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ingus Zālītis (ZZS).Par pašvaldībām atbildīgās Saeimas komisijas vadītājs Oļegs Burovs no partijas "Gods kalpot Rīgai" par šiem mūža pabalstiem bijušajiem pašvaldību deputātiem neko nezina. Tagad apņēmies tematā iedziļināties.

Sabiedrība

Ekonomika

Aktuāli

Pašvaldības pagājušajā gadā kopā iztērēja vairāk nekā 2,2 miljonus eiro, lai izmaksātu pabalstus bijušajiem pašvaldību vadītājiem. Šo kompensāciju lietderīgumu pirms četriem gadiem analizēja Valsts kontrole. Pēc šīs iestādes ieteikuma pabalstu...

Vai Latvijai tiešām ir grūtības ar naudu? Bijušajiem pašvaldību vadītājiem izmaksā 2,2 miljonus pabalstos

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...