Vasaras vidus ar lielo karstumu, pastiprinātu svīšanu un nereti haotisku uzturu ir laiks, kad mūsu organisma uzturvielu rezerves sarūk visstraujāk. Daudzi maldīgi uzskata, ka siltajā sezonā automātiski uzņemam visu nepieciešamo, taču realitātē apetītes trūkums un vienveidīgas ēdiena izvēles dēļ organismam sāk trūkt vitāli svarīgu elementu. Veselības centru apvienības uztura speciāliste Anastasija Jevstjuškina un Mēness aptiekas farmaceite Irina Korčagina uzsver, ka labsajūtas pamatā ir stingrs olbaltumvielu, tauku, ogļhidrātu un vitamīnu līdzsvars, ko vislabāk nodrošina sezonālo dārzeņu, zaļumu un ogu iekļaušana ikdienas uzturā.Karstajās dienās āda cieš no pastiprināta ultravioletā starojuma, tāpēc uzturā īpaši svarīgi meklēt antioksidantus, kas neitralizē brīvos radikāļus un palēnina šūnu novecošanos. Izcils palīgs šajā ziņā ir vietējās ogas, tostarp mellenes, avenes un upenes, kas bagātas ar C un K vitamīniem, kā arī dārza ērkšķogas un zaļumi, piemēram, spināti vai lapu kāposti. Jaunākie pētījumi apliecina, ka C vitamīns ir neaizvietojams ādas aizsargbarjeras atjaunošanā, un kā izcils vitamīnu un omega 3 avots jāizceļ smiltsērkšķi, kurus nepieciešamības gadījumā var uzņemt arī kvalitatīvu uztura bagātinātāju formā pēc konsultācijas ar farmaceitu.<h2>Mīts par Baltijas sauli un D vitamīna patiesais rādītājs</h2>Pretēji plaši izplatītajam uzskatam, Latvijas vasara nespēj nodrošināt pietiekamu D vitamīna daudzumu, un jaunākie dati rāda, ka pat līdz 89% valsts iedzīvotāju saskaras ar tā deficītu. Situāciju pastiprina arī tas, ka karstā laikā pamatoti lietojam saules aizsargkrēmus, kas bloķē vitamīna dabisko sintēzi ādā. Lai gan D vitamīns ir atrodams treknās zivīs, olu dzeltenumos un mencu aknās, ar uzturu vien dienas devu nosegt ir praktiski neiespējami, jo ikdienā būtu jāapēd nepilns kilograms laša vai vairāki desmiti olu.Speciālisti iesaka veikt laboratoriskās analīzes, lai precīzi noskaidrotu savu rādītāju, jo optimāls D vitamīna līmenis asinīs ir robežās no 40 līdz 70 ng/ml, savukārt viss, kas ir zem 10 ng/ml, liecina par kritisku deficītu. Ja analīžu rezultāti ir labi, profilaksei pietiek ar nelielu ikdienas uzturošo devu, bet deficīta gadījumā ārsts nozīmēs terapeitiskas devas. Paralēli tam organismam jebkurā vecumā nāks par labu omega 3 taukskābes, ko visērtāk uzņemt ar šķidro zivju eļļu, kura mūsdienās ir attīrīta un papildināta ar patīkamām augļu garšām.<h2>Kāpēc svīstot pazūd magnijs un kālijs</h2>Līdz ar sviedriem karstā laikā organisms strauji zaudē vērtīgos minerālsāļus – nātriju, kāliju un magniju. Šie trīs mikroelementi strādā komandā, nodrošinot pareizu sirdsdarbību, muskuļu tonusu, asinsspiediena regulāciju un nervu impulsu pārvadi. Magnija trūkums parasti izpaužas kā muskuļu krampji, pirkstu trīcēšana vai izteikts nogurums, un, ja magnija līmenis krīt pārāk zemu, šūnas vairs nespēj noturēt arī kāliju, kas savukārt var izraisīt sirds ritma traucējumus un pat gremošanas sistēmas diskomfortu vai hroniskus aizcietējumus.Īpaši uzmanīgiem karstajās dienās jābūt tiem cilvēkiem, kuri ikdienā lieto urīndzenošos jeb diurētiskos līzekļus, jo viņiem minerālvielu izskalošanās notiek dubūtā ātrumā. Lai dabiski papildinātu kālija rezerves, uzturā ieteicams lietot banānus, tomātus, pupiņas un avokado, savukārt magniju vislabāk meklēt ķirbju sēklās, griķos un mandelēs. Katrs cilvēks un viņa veselības stāvoklis ir individuāls, tādēļ pirms jebkuru aptiekas preparātu lietošanas ir lietderīgi veikt asins analīzes un uzklausīt uztura speciālista un farmaceita padomus.

Veselīgs uzturs

Veselība 

Vasaras vidus ar lielo karstumu, pastiprinātu svīšanu un nereti haotisku uzturu ir laiks, kad mūsu organisma uzturvielu rezerves sarūk visstraujāk. Daudzi maldīgi uzskata, ka siltajā sezonā automātiski uzņemam visu nepieciešamo,...

Vai vasaras vidū pietiek tikai ar ogām un kuru uzturvielu organismam var pietrūkt

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...