Trīs organizācijas no Latvijas, Lietuvas un Polijas aicina pārskatīt "migrantu atgrūšanu" pie Baltkrievijas robežas, informēja biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāvis Edvards Kārlis Vonsovičs.Biedrībā norāda, ka 12. jūnijā stājās spēkā Eiropas Savienības (ES) Migrācijas un patvēruma pakts, kura mērķis ir saskaņot migrācijas un patvēruma procedūras visās ES dalībvalstīs. Savukārt Saeima 11. jūnijā pieņēma jaunu Imigrācijas likumu, kas stāsies spēkā nākamā gada sākumā.Biedrībā atzīmē, ka saistībā ar to un pakta ieviešanu Latvijā paredzētas arī izmaiņas Patvēruma likumā, kura projektam patlaban ir izsludināta sabiedriskā apspriešana. Savukārt saistībā ar ES Migrācijas paktu 12. jūnijā darbu sāka jauns aizturēto ārzemnieku centrs "Rauda", kā arī stājusies spēkā jauna patvēruma meklētāju uzņemšanas procedūra.Biedrības ieskatā nav līdz galam skaidrs, vai "atgrūšanas prakse" pie robežas tiks pārtraukta. "Gribu palīdzēt bēgļiem" uzsver, ka pat ārkārtas apstākļos, uz kuriem attiecas ES Krīzes un nepārvaramas varas regulas noteikumi, dalībvalstīm joprojām ir saistošas pamattiesības."Kolektīvā izraidīšana pie robežas, neizvērtējot personu apstākļus un neļaujot pieprasīt patvērumu, ir aizliegta. Tādēļ "atgrūšanas prakse", ko patlaban piemēro Lietuvā, Latvijā un Polijā, rada nopietnas bažas par tās atbilstību ES tiesību aktiem," pauž biedrība."Gribu palīdzēt bēgļiem" ieskatā, īstenojot jauno tiesisko regulējumu, ir jānodrošina, ka migrācijas procedūrās brīvības ierobežojumi netiek piemēroti automātiski. Biedrība uzsver, ka aizturēšana ir jāpiemēro tikai kā galējais līdzeklis pēc individuālas katra gadījuma apstākļu izvērtēšanas un pēc tam, kad ir apsvērti mazāk ierobežojoši alternatīvi līdzekļi.Pēc biedrībā paustā, lai īstenotu paktā paredzētos pasākumus, būtiska nozīme ir neatkarīgai uzraudzībai, proti, neatkarīgajiem uzraugiem ir jāspēj piekļūt robežzonām un aizturēšanas iestādēm un jāvar piesaistīt ekspertus. "Gribu palīdzēt bēgļiem" uzsver, ka šādu iestāžu efektivitāte ir atkarīga arī no sadarbības ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas migrācijas un cilvēktiesību jomā un kuru pieredze un klātbūtne uz vietas var veicināt stingru un uzticamu uzraudzību.Biedrība klāsta, ka efektīvai juridiskajai palīdzībai jābūt pieejamai visos migrācijas procedūru posmos, arī patvēruma, aizturēšanas un atgriešanas procedūru laikā. Pēc biedrības domām, ja šāda palīdzība netiek sniegta, pastāv risks, ka tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem kļūs par formālu garantiju.Biedrības ieskatā jaunajā regulējumā pienācīgi jārisina to personu situācija, kuras nevar atgriezties savās izcelsmes valstīs. "Gribu palīdzēt bēgļiem" uzsver, ka piekļuve nodarbinātībai ir svarīgs priekšnoteikums cilvēka cieņai, pašpietiekamībai un sociālajai iekļaušanai. Savukārt, ja personām tiek liegta likumīga piekļuve darba tirgum, ievērojami palielinās nabadzības, ekspluatācijas un nedeklarēta darba risks."Gribu palīdzēt bēgļiem", Lietuvas organizācija "Sienos Grupė" un Polijas organizācija "Stowarzyszenie Interwencji Prawnej", īstenojot projektu "Humane Borders in the East", sekos līdzi un iesaistīsies Migrācijas un patvēruma pakta ieviešanas procesos. Organizācijas aicina tās dalībvalstis, kurām ir kopīga ES ārējā robeža ar Baltkrieviju, nodrošināt, lai jauno noteikumu īstenošana atbilstu cilvēktiesību standartiem un starptautiskajām tiesībām.Projekts ilgs gadu, tā laikā sadarbības partneri sniegs priekšlikumus un iesaistīsies lēmumu pieņemšanā, un tā rezultātā taps ziņojums par neregulāro migrantu atgrūšanu un deportēšanu.Jau rakstīts, ka iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) pēc patvēruma meklētāju izmitināšanas centra Muceniekos apmeklējuma pauda, ka Latvijā "šķietamie patvēruma meklētāji" "ieņirdz" par Eiropas humānismu, bet Valsts robežsardze un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nepietiekami rīkojoties problēmas novēršanai.Latvijas Televīzijā Dombrava izteicās, ka risinājums esot šādus migrantus vienkārši vest atpakaļ uz ieceļošanas valstīm gadījumos, kad tās ir noskaidrotas. "Mani tiešām neinteresē visādas Eiropas normas," izteicās Dombrava, "lai Eiropa kauc un bļauj."Biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem" iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka iekšlietu ministra izteikumi par "Eiropas normām" rada priekšstatu, ka ES un cilvēktiesību normas ir mazsvarīgas vai pārkāpjamas, tādējādi apdraudot Latvijas kā tiesiskas valsts reputāciju. Organizācija pauda uzskatu, ka šāda ministra attieksme rada risku, ka tā varētu tikt uzskatīta par pieņemamu iesaistīto institūciju, tai skaitā Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Nacionālo bruņoto spēku, darbā.Tāpat vēstīts, ka Saeima 11. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Imigrācijas likumu, kas paredz būtiski pastiprināt migrācijas kontroli, pārskatīt trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās kārtību, kā arī paredz iespējas ārzemniekiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) uz laiku līdz pieciem gadiem apmaiņā pret investīcijām.Izmaiņu autoru vērtējumā jaunais likums ievieš skaidrāku un caurspīdīgāku imigrācijas sistēmu, regulējot ārzemnieku ieceļošanu, uzturēšanos, nodarbinātību, studijas un izraidīšanas procedūras, vienlaikus mazinot fiktīvas imigrācijas riskus.Likums paredz vairākas būtiskas praktiskas izmaiņas. Turpmāk tiks ieviests trešo valstu pilsoņu skrīnings pie ārējām robežām un atpakaļ nosūtīšanas robežprocedūra, kā arī plašāk izmantoti biometriskie dati un informācijas apmaiņa ar Eiropas Savienības datubāzēm, uzlabojot personu identifikāciju.Tiks precizēta uzturēšanās atļauju piešķiršanas kārtība, nosakot stingrākus nosacījumus to izsniegšanai un paplašinot gadījumus, kad atļauju varēs atteikt vai anulēt drošības apsvērumu dēļ. Vienlaikus paredzēts pastiprināt kontroli jau pirms personas ieceļošanas Latvijā, pieprasot detalizētāku informāciju par ieceļošanas mērķi un uzturēšanās apstākļiem.Jaunais regulējums paredz arī ierobežot trešo valstu pilsoņu nodarbināšanu vienkāršajās profesijās un pastiprināt sankcijas par pārkāpumiem, kā arī stiprināt kontroli studiju jomā, tostarp apsverot papildu drošības mehānismus.

Baltkrievija

Valsts robežsardze

Imigranti

Sabiedrība

Trīs organizācijas no Latvijas, Lietuvas un Polijas aicina pārskatīt "migrantu atgrūšanu" pie Baltkrievijas robežas, informēja biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāvis Edvards Kārlis Vonsovičs. Biedrībā norāda, ka 12. jūnijā stājās spēkā...

Vairākas nevalstiskās organizācijas aicina pārskatīt "migrantu atgrūšanu" pie Baltkrievijas robežas

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...