Valsts kontrole saskata risku potenciālam nesaimnieciskumam militārajos iepirkumos, to "360 Ziņām" šodien atzina uzraugi. Valsts kontrole zem lupas liek, cik adekvāti ir tie simtiem miljonu eiro, kas jau iepludināti, un vēl tiks tērēti Latvijas militāro spēju stiprināšani un aizsardzības infrastruktūras izbūvei Krievijas/Baltkrievijas pierobežā. "360 Ziņām" svarīgi arī šķiet jautājums - vai Valsts kontrolei būs iespēja pārliecināties arī par to tēriņu pamatotību, ko klāj aizsardzības noslēpuma zīmogs.

Militārās nozares budžets Latvijā pēdējos gados audzis samērā strauji, ko galvenokārt ietekmējis Krievijas sāktais karš Ukrainā. Arī turpmāk nauda aizsardzības vajadzībām nesaruks, ko apliecina ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) paziņojumi par aizsardzības budžeta kāpināšanu līdz 5% no iekšzemes kopprodukta.

Lielāks budžets un papildu vajadzības nozīmē vairāk iepirkumu, savukārt vairāk iepirkumu - lielāku nesaimnieciskuma risku. Šo apstākli pamanījuši arī Latvijas iedzīvotāji, kuri "360 Ziņu" un pētījumu kompānijas “Kantar” veiktajā aptaujā atzsīt, ka, viņuprāt, ne visi iepirkumi militārajā jomā tiek pietiekami uzraudzīti.

Valsts kontrolē (VK), kas uzrauga iepirkumus visās tautsaimniecības nozarēs, norāda, ka riski pieaug reizē ar naudas apmēra pieejamību, taču Latvijā iepirkumu sistēma aizsardzības jomā kopumā ir izstrādāta labi. “Valsts kontrole skatās un revidē arī aizsardzības nozares izdevumus. Mēs skatāmies, lai tie būtu izlietoti likumīgi un arī lietderīgi,” uzsver VK padomes loceklis Gatis Litvins. Viņš skaidro, ka VK pārraudzībā ir arī tie iepirkumi, kam piešķirts slepenības status, taču informācijas ierobežojumu dēļ par tiem plašākās detaļās izplūst nevar.

Taujāts par aizsardzības nozares iepirkumu specifiku, Litvins uzsver divus īpašos apstākļus. Pirmkārt, aizsardzības iepirkumos svarīgs ir pamatojums un produkcijas kvalitātes aspekts, otrkārt - militārās preces un pakalpojumi ir specifiski, tāpēc konkurence starp piegādātājiem ir maza. “Aizsardzības sfēra Latvijā un jebkurā citā valstī ir ar lieliem riskiem, un to ir atzinis gan NATO, gan arī Eiropas Komisija,” stāsta Litvins, piebilstot, ka, neskatoties uz kontroles mehānismiem, kā jebkurā citā nozarē, tā arī aizsardzībā, pastāv uzņēmēju negodprātības risks.

Pēdējos gados skaļākie nesaimnieciskuma piemēri aizsardzības nozarē bijuši armijas pārtikas iepirkums divus gadus atpakaļ, kā arī kāpurķēžu bruņmašīnas kompozīcijas gadījums pērn Ādažos. Šobrīd VK revidē Nacionālo bruņoto spēku medicīniskā atbalsta spējas, un revīzijas ziņojumi plašākai sabiedrībai varētu būt zināmi jau tuvākajā laikā. “Mēs drīzumā nāksim ar diviem ziņojumiem par to, kas Latvijā būtu uzlabojams, lai medicīniskā spēja būtu pietiekamā līmenī,” atklāj Litvins.

Tikmēr aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) "360 Ziņām" apliecina, ka ministrija pret pieejamiem līdzekļiem izturas atbildīgi. Šogad nozares budžets sasniedzis 1,559 miljardus eiro. Vienlaikus ministrs uzsver, ka iepirkumi ir būtiska daļa no militārās nozares attīstības perspektīvām Latvijā. “Mums ir jādod iespējas mūsu industrijai attīstīties. Ir jādod papidu mehānismi, papildu iniciatīvas. Mums ir jācenšas iegādāties no mūsu ražotājiem,” sarunā uzsver Sprūds, piebilstot, ka no militārās industrijas attīstības vistiešākajā mērā pieaug arī valsts ekonomika.

Tiesa par iespējamu nesaimnieciskumu noslepenotajos aizsardzības nozares iepirkumos, ja tāda tiks konstatēta, visticamāk, uzzināsim vien tad, ja šie dokumenti nejauši nonāks mediju rīcībā. Bet iepirkumi, kurus neaizsargā slepenības zīmogs, ikvienam interesentam apskatāmi publiski pieejamās datubāzēs.