Skaidrs, ka grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz
transportlīdzekļu konfiskāciju tā dēvētajiem "dzērājšoferiem",
stājoties spēkā 2022.gada 25.novembrī, nospraustais mērķis bija cēls. Tomēr pēc
divu gadu normu piemērošanas praksē atklājies, ka tajā ir virkne nepilnību, kas
cita starpā par šo grozījumu "ķīlniekiem" padarījušas arī šo šoferu
ģimenes locekļus.

<h3>Konfiscēto transportlīdzekļu skaits pieaug</h3>

Valsts policijas oficiālie dati par diviem šo likuma normu
pielietošanas gadiem skaidri parāda, ka šoferiem konfiscēto automobiļu skaitam
ir tendence augt. Par braukšanu reibumā virs 1,5 promilēm, kā arī par braukšanu
citu apreibinošo vielu ietekmē (un par atteikšanos no alkohola pārbaudes)
2023.gadā konfiscēti 815 transportlīdzekļi, 1607 gadījumos noteikta pilna vai
daļēja transportlīdzekļa vērtības piedzīšana. Savukārt 2024.gadā konfiscēti jau
850 transportlīdzekļi, bet pilna vai daļēja transportlīdzekļa vērtības
piedzīšana noteikta 1505 gadījumos.

Attiecīgi pieaugot tiesvedību skaitam, advokāti un juristi
secinājuši, ka Krimināllikumā ir vairākas būtiskas nepilnības, kas tā
piemērošanu padara par pārāk plaši traktējamu, radot neskaidrību, apgrūtinot
policijas un tiesu darbu, un pat radot korupcijas riskus. Tā vismaz uzskata
zvērināts advokāts Artūrs Marģevičs, kura klients jau iesniedzis sūdzību, bet
šobrīd tiek gatavotas vēl vairākas līdzīgas citu klientu sūdzības Satversmes
tiesai par minētajām nepilnībām Krimināllikuma 70.13 un 70.14 pantos.

<h3>Ja "dzērājšoferis" precējies - atņem kopmantu</h3>

"Ja tiek šķirta laulība, tad laulības laikā iegādātais
auto, neatkarīgi no tā, uz kura laulātā vārda tas reģistrēts, tiek uzskatīts
par abu laulāto kopīpašumu. Taču, ja viens no laulātajiem šo pašu auto ir
vadījis dzērumā, kā rezultātā transportlīdzeklis ir konfiscēts, iznāk, ka otram
laulātajam ir atņemta daļa viņa mantas, lai gan šis laulātais ne pie kā nav
bijis vainīgs un nekādus pārkāpumus nav izdarījis," absurdo situāciju, kas
šobrīd pastāv tiesiskajā regulējumā, ilustrē Marģevičs.

Advokāta bažām pievienojas arī tiesību eksperts un
cilvēktiesību aktīvists Juris Matisāns: "Ja transportlīdzeklis ir laulāto
kopīgā manta, konfiskācijas sekas tieši skar nevainīgo laulāto un netieši visu
ģimeni (piemēram, bērnus vai citus radiniekus), kuri tiek atstāti bez būtiska
pārvietošanās līdzekļa. Šāda situācija faktiski nozīmē, ka ģimene tiek sodīta
kopā ar vainīgo, lai gan nav pārkāpusi likumu. No tiesību teorijas skatu punkta
tas tuvojas aizliegtajai kolektīvās atbildības formai "poena
collectiva", kas ir nepieļaujama demokrātiskā tiesiskā valstī."

Šobrīd sankcija formāli tiek piemērota vainīgajam, kurš
izdarījis noziedzīgu nodarījumu, skaidro Matisāns, atsaucoties uz
Krimināllikuma 262. vai 262.1 pantiem, "taču faktiski, konfiscējot
automašīnu, kas ir ģimenes kopmanta vai kas nodrošina ģimenes dzīves ritmu,
sods skar arī citus ģimenes locekļus, kuri nav izdarījuši nekādu pārkāpumu.
Šādās situācijās tiek radīts kolektīvas atbildības efekts, kas ir pretrunā ar
krimināltiesību pamatprincipiem."

Satversmes tiesa lietās par īpašo mantas konfiskāciju ir
atzinusi, ka šādas sankcijas ir pieļaujamas tikai tad, ja nodrošināts samērīgs
līdzsvars starp sabiedrības interesi un indivīda pamattiesībām. Ja sankcija
faktiski noved pie tā, ka "sods tiek pārcelts" arī uz ģimeni, rodas
jautājums, vai šāds līdzsvars tiek saglabāts.

"Likumdevējam būtu jāizskata iespēja ieviest skaidrākas
garantijas, lai nevainīgi ģimenes locekļi netiktu sodīti. Piemēram, loģiski
būtu noteikt, ka laulātā kopīpašumā esošu transportlīdzekli var konfiscēt tikai
vainīgā domājamās daļas apmērā vai paredzēt mehānismus, kas ļautu nevainīgam
laulātajam atgūt savu daļu vai pieprasīt kompensāciju no valsts," saka
Juris Matisāns.

<h3>Miglaini piemērojami Krimināllikuma panti</h3>

Savukārt advokāts Artūrs Marģevičs norāda, ka Krimināllikuma
pantiem, kas tiek piemēroti šoferiem reibumā, ir arī citas nepilnības:
"Piemēram, ja auto nepieder vainīgajam, likums paredz, ka tiesa vai
prokurors (piemērojot priekšrakstu par sodu) lemj piedzīt transportlīdzekļa
pilnu vai daļēju vērtību no notiesātā personiskās mantas. Taču vienlaikus
Krimināllikuma 70.14 panta 1.1 daļā nav atrunāts, kuros gadījumos no vainīgā
piedzenama pilna, bet kuros daļēja auto vērtība."

"Iedomājieties situāciju, kad vainīgais reibumā ir
vadījis uzņēmumam piederošu jaunu smago automašīnu vai tehniku, kuras vērtība
var sasniegt vairākus simtus tūkstošus eiro. Pēc pārkāpēja aizturēšanas auto
uzņēmumam, protams, atdod, bet ir pilnīgi skaidrs, ka parasts šoferis diezin
vai spēs segt šādu automašīnas vērtību, ja prokurors vai tiesa nolems piedzīt
pilnu transportlīdzekļa vērtību no vainīgās personas," skaidro Marģevičs.

Advokāts uzskata, ka likuma normas ir izplūdušas un tādēļ
virknē gadījumu tiek patvaļīgi traktētas: "Paradoksālākais ir tas, ka man
kā advokātam šajā situācijā nav pat pie kā apelēt, jo likumā nav noteikta nedz
kāda metodoloģija, pēc kuras tiek sazīmēta automašīnas vērtība, nedz arī
skaidri kritēriji, pēc kuriem tiks vērtēts, vai transportlīdzeklis jākonfiscē
pilnā vai daļēja vērtībā, un, kādā apmērā to vispār var veikt. Iznāk, ka var
tikt konfiscēta pilna transportlīdzekļa vērtība vai daļa no tās tādā apmērā,
kādu nolems piedzīt prokurors vai tiesnesis. Un tas, cik lielu daļu no šīs
summas ir jāatmaksā vainīgajam, arī būs atkarīgs no prokurora vai tiesneša
gribas. Ja reiz pastāv tik plaša likuma interpretācija, tad tā nešaubīgi rada
ne vien neskaidrību normu piemērošanā, bet arī nopietnus korupcijas
riskus."

Viņa teiktajam piekrīt arī Juris Matisāns, uzsverot, ka
tiesiskas valsts principi nosaka - likumam tomēr ir jābūt skaidram un
paredzamam: "Šajā gadījumā mēs redzam, ka tiesību normas nenosaka nekādus
skaidrus kritērijus vai metodiku tam, kā tiesai lemt par pilnas vai daļējas
transportlīdzekļa vērtības piedziņu, ja transportlīdzeklis nepieder pārkāpējam.
Un tā kā pēdējos divos gados tādu transportlīdzekļu skaits, kuriem piemērota
pilna vai daļēja vērtības piedziņa, pārsniedzis jau trīs tūkstošus, tas tomēr skar
diezgan lielu sabiedrības daļu. Un ir pilnībā saprotama arī juristu vēlme
ieviest skaidrus principus minēto Krimināllikuma pantu piemērošanā. Tostarp -
vēršoties pēc risinājuma arī Satversmes tiesā."

Ir skaidrs, ka sākotnējais mērķis transportlīdzekļu
konfiskācijai vai to vērtības piedzīšanai ir bijis cēls. Taču no valsts puses
nebūtu pieļaujama tik brīva un patvaļīga Krimināllikumu pantu traktēšana,
piemērojot šajos pantos nozīmētos sodus. "Manuprāt, pat viscēlākais mērķis
neattaisno prettiesiskas un demokrātiskā valstī nepieļaujamas darbības no
iestāžu puses, ar kurām diemžēl mums ir ik pa brīdim jāsaskaras," saka
Artūrs Marģevičs.

Ceļu satiksmes noteikumi

Dzērājšoferis

Satiksme

Skaidrs, ka grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz transportlīdzekļu konfiskāciju tā dēvētajiem "dzērājšoferiem", stājoties spēkā 2022.gada 25.novembrī, nospraustais mērķis bija cēls. Tomēr pēc divu gadu normu piemērošanas praksē atklājies, ka tajā ir...

Zvērināts advokāts izceļ jauno noteikumu problēmu - par dzērājšoferu pārkāpumiem soda arī viņu ģimenes

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...