Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Alerģiska ādas nieze: ko darīt?

Ādas nieze (Image by Anastasia Gepp from Pixabay)

Ādas nieze (Image by Anastasia Gepp from Pixabay)

Izsitumi uz ādas, nieze, apsārtums, pietūkums ir izplatītas pazīmes, kas var liecināt par organisma alerģisku rekciju. Pirms ķerties pie zālēm, svarīgi noskaidrot, kāds alergēns izraisījis visnotaļ nepatīkamās sajūtas. Tas noteiks, kā rīkoties, lai traucējošo alerģisko reakciju apturētu. Sīkāk par to eksperte – medicīnas doktore, dermatoloģe un veneroloģe Elga Sidhoma un farmaceite Daiva Āboliņa.

Kādēļ rodas alerģiskas reakcijas?

"Alerģiska reakcija uz kādu kairinātāju jeb alergēnu var izpausties jebkurā – gan bērna, gan pieaugušā – vecumā. Dažkārt alerģijas ir vērojamas ģimenes anamnēzē, bet dažkārt cilvēka slimības vēsturē ir alerģisku reakciju gadījumi bērnībā, augot tie atkāpjas, taču kādā pieaugušā dzīves posmā parādās atkal. Tiesa, var būt arī tādi gadījumi, kad alerģiska reakcija pirmo reizi pārsteidz jau brieduma gados," skaidro Elga Sidhoma, medicīnas doktore, dermatoloģe un veneroloģe.

Iespējamie alerģisku reakciju cēloņi ir vairāki un tādēļ veidi, kā šīs reakcijas novērst, atšķirsies.

Ziemā alerģiska nieze vairāk piemeklē cilvēkus ar sausu ādu

Ārste stāsta, ka alerģiska nieze nereti piemeklē cilvēkus, kuriem ir sausa āda. Tādā gadījumā nieze var pastiprināti izpausties tieši ziemas sezonā, jo centrālās apkures sausinātais gaiss telpās veicina ādas izžūšanu. Ziemā āda var kļūt pārlieku sausa un kairināta arī tiem, kam parasti šādu problēmu nav. Sausa āda niez un, ja radušies ādas aizsargbarjeras traucējumi, var pastiprināties tendence veidoties dažādiem iekaisumiem. Tad arī ārējās vides kairinātāji būs vairāk traucējoši.

Pavasarī ādas niezi izraisa plaukstošās lapas un ziedi

"Cilvēkiem, kuru āda ir sausa, pavasaris ar plaukstošam lapām un ziediem mēdz sagādāt nepatīkamas problēmas, jo ādas sausums bieži vien iet rokrokā ar alerģiskām reakcijām. Šajā laikā var būt vērojamas arī krusteniskās reakcijas – visu gadu alerģijas pazīmju nav, taču tās izpaužas laikā, kad dabā viss zaļo un zied, jo ziedputekšņi izraisa imūnsistēmas reakciju arī uz citiem alergēniem, piemēram, uz atsevišķiem pārtikas produktiem. Alerģiskās reakcijas nereti mēdz kombinēties un ir vērojamas ne tikai uz ādas, bet, piemēram, elpceļos – var būt aizlikts deguns, klepus, šķaudīšana, deguna tecēšana, acu asarošana," skaidro Elga Sidhoma. Dažkārt pacienti ir novērojuši, ka alerģiskā reakcija uz konkrētu alergēnu katrā nākamajā reizē ir smagāka, piemēram, izsitumu ir vairāk vai nātrene niez spēcīgāk. Tas saistīts ar imūnās sistēmas arvien aktīvāku atbildi.

Alerģisku reakciju tipi un iespējas palīdzēt

Imūnās sistēmas atbildes reakcijas uz alergēnu iedalītas vairākos tipos. Otrais un trešais tips ir dažādas imūnās reakcijas, kas piedalās iekaisumu procesos – tām nav saistības ar alerģiskām reakcijām. Savukārt pirmā un ceturtā tipa reakcijas ir alerģiskās reakcijas.

Pirmā tipa alerģiskā reakcija

Pirmā tipa alerģiskās reakcijas attīstās strauji – 10-15 minūšu laikā pēc saskares ar alergēnu. Parasti vispirms parādās izsitumi, kas atgādina oda kodienus, un nieze. Alerģisku niezi var izraisīt saskare ar dzīvnieku spalvām un epitēliju, pārtikas produktiem, piemēram, zivīm vai riekstiem. Šādā gadījumā var palīdzēt pretalerģijas zāles jeb antihistamīna grupas medikamenti.

Ceturtā tipa alerģiskā reakcija

Ceturtā tipa alerģiskās reakcijas biežāk radīsies tad, ja ir bijusi saskare ar ķīmiskām vielām – metāliem, gumijām, smaržvielām. Alerģiskus izsitumus var novērot pēc matu krāsošanas, kosmētikas vai sadzīves ķīmijas lietošanas. To sauc par alerģisku kontakta dermatītu un tas veidojas dzīves laikā. Riska grupā būs cilvēki, kuriem ir biežāka saskare ar ķīmiskām vielām, piemēram, profesionālās darbības dēļ.

Alerģisks kontakta dermatīts sākumā var izpausties kā nedaudz apsārtis laukums uz ādas, kas pakāpeniski kļūst lielāks, var parādīties sīki izsitumi, stipra nieze. Bieži sastopams kontakta alergēns ir niķelis, ko izmanto bižutērijā, jostas sprādzēs, bikšu pogās. Alerģiska reakcija neparādās uzreiz. Pāris dienu laikā pēc kontakta āda sāk niezēt, iekaist.

Ārste vērs uzmanību uz to, ka ceturtā tipa alerģiskajām reakcijām antihistamīna medikamenti nelīdzēs: "Ja ir zināms, kas ir alergēns, pirmā palīdzība – pārtraukt ar to saskari. Visticamāk būs nepieciešama saudzīga ādas kopšana, taču, ja ar to nav līdzēts, iespējams, nāksies lietot pretiekaisuma zāles, ko nozīmēs dermatologs."

Kuras ir jutīgākās ādas zonas?

Kurā vietā uz ādas alerģiska reakcija būs izteiktāka, atkarīgs no situācijas. "Kontakta alerģijas gadījumā vispirms reakcija parādīsies kontakta vietā, piemēram, ja ausīs ir ielikti auskari, kas satur niķeli, uz ko ir alerģija, vispirms apsārtums un izsitumi parādīsies uz ausu ļipiņām, vēlāk reakcija pakāpeniski var progresēt un izpausties jebkur citur. Bet, ja alerģisku reakciju izraisa kaut kas, kas lietot iekšķīgi, izsitumi un nieze var parādīties dažādās ķermeņa vietās," skaidro eksperte Elga Sidhoma.

Īpaši jutīga ir acu plakstiņu āda. Alerģiska reakcija uz kādu alergēnu, kas nebūt nav vienīgi krēms ādai ap acīm, var izpausties tieši uz plakstiņu ādas, tai kļūstot sārtai, pietūkušai.

Vai gaidīt, kamēr pāries?

Iedzert zāles, meklēt palīdzību pie ārsta vai gaidīt, kamēr pāriet – tas atkarīgs no konkrētās situācijas, jo alerģiskās reakcijas var būt atšķirīgas gan izplatības, gan smaguma ziņā. Palīdzības pirmais solis jebkurā gadījumā ir jau minētais – pārtraukt kontaktu ar alergēnu. Protams, ja vien tas ir identificēts, jo dažkārt alergēnu nevar noteikt pat cītīgi meklējot ar dažādu testu palīdzību.

"Ja alerģiskā reakcija nav smaga, iespējams, var tikt galā, izmantojot tikai atbilstošu ādas kopšanas līdzekli, piemēram, dziedējošu krēmu bojātai ādas aizsargbarjerai. Ja vērojami plaši izsitumi un tūska, kas kombinējas ar vēl kādiem simptomiem, noteikti jāgriežas pie ārsta," saka dermatoloģe veneroloģe Elga Sidhoma un piebilst, ka būtu noderīgi mājas aptieciņā turēt kādu jaunākās paaudzes pretalerģijas bezrecepšu medikamentu. Senāk izstrādātās antihistamīna zāles nomāc centrālo nervu sistēmu, rada miegainību un šie medikamenti nav ieteicami gados veciem cilvēkiem – aizvien vairāk pētījumu apliecina, ka tie palielina demences risku.

Alerģiskas niezes un izsitumu aprūpe

Ja alergēns ir atrasts un neitralizēts, tas jau ir pirmais solis uz ādas alerģiskas reakcijas mazināšanu. Tomēr simptomi nepazūd uzreiz un par bojāto ādu ir pareizi jārūpējas.

Farmaceite Daiva Āboliņa skaidro: "Niezošu ādu ir viegli traumēt, tādēļ nepieciešams to pasargāt. Niezes mazināšanai aptiekā pieejami antihistamīnus saturoši lokāli lietojami geli. Traumētas ādas dziedināšanai noderēs dekspantenolu saturošs krēms vai ziede."

Farmaceite uzsver, ka cilvēkiem, kam nācies saskarties ar alerģisko kontakta dermatītu, ir svarīgi rūpīgi kopt ādu, lai nodrošinātu aizsardzību pret alergēniem. "Mazgāties ieteicams ar maigam ziepēm vai dušas eļļām, kas nesausina ādu. Aptiekās pieejami emolienti un krēmi, kas ir bagāti ar lipīdiem. Tie nostiprinās ādas aizsargbarjeru. Ja alerģiska reakcija izpaužas uz rokam, svarīgi tās ieziest ar krēmu pēc katras mazgāšanas reizes."

Ārste iesaka mājas aptieciņā turēt jaunās antihistamīna preparātu un farmaceite Daiva Āboliņa apstiprina: "Jaunās paaudzes pretalerģijas zālēm ir ilgstoša iedarbība, tādēļ var lietot tikai vienu reizi dienā, turklāt šie preparāti parasti neizraisa miegainību. Tie nav arī ievērojami dārgāki par vecākās paaudzes līdzīgiem bezrecepšu medikamentiem, kas joprojām tiek lietoti samēra plaši. Jaunās paaudzes antihistamīnu saturošas zāles reti rada blakusparādības un ir labi panesamas pat tad, ja nepieciešams lietot ilgstoši. Arī nevēlama mijiedarbība ar citiem medikamentiem ir novērota reti, taču, ja ikdienā lieto kādus medikamentus, par to vajadzētu aprunāties ar farmaceitu. Tā kā tomēr pastāv neliela iespējamība, ka kādam antihistamīna zāles varētu izraisīt miegainību, dienas aktivitātes ieteicams saplānot tā, lai pēc zāļu ieņemšanas nebūtu jāsēžas pie auto stūres. Ja medikaments nepieciešams grūtniecei, pirms tā iegādes noteikti jākonsultējas ar ārstu."

Daiva Āboliņa uzsver, ka terapijas ilgumu nosaka ārsts atkarībā no alerģisko izpausmju smaguma pakāpes un iespējas izvairīties no alergēna. Parasti pretalerģijas preparātus lieto, kamēr ir saskare ar alergēnu (piemēram, putekšņiem) un kamēr ir alerģiskas reakcijas simptomi.

Lasi arī šos rakstus:

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...