Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Kataraktas cēloņi, pazīmes un ieteikumi acu veselībai

Katarakta (Image by silviarita from Pixabay)

Katarakta (Image by silviarita from Pixabay)

Acs lēcas apduļķošanās jeb katarakta ir viens no biežākajiem redzes traucējumiem, kas lielākoties skar cilvēkus gados. Kāpēc tā rodas, ko darīt profilaksei un kā risināt pašu problēmu?

Kāpēc var parādīties acs lēcas apduļķošanās jeb katarakta?

Reizēm ir grūti atrast iemeslu, kādēļ lēca ir apduļķojusies - dažkārt katarakta bijusi iedzimta, bet nav radījusi redzes traucējumus. Meklējot slimības iemeslu, aizvien biežāk nākas konstatēt, ka cilvēks ir piedzīvojis lielu stresu, ko izraisa, piemēram, pārdzīvojums par savām veselības problēmām, operāciju, kas ir bijusi jāveic. Sievietēm nereti katarakta straujāk attīstās pēc emocionāli traumatiska notikuma, piemēram, dzīvesbiedra zaudēšanas. Lēcas apduļķošanos var veicināt dažādi hormonālie preparāti, kas jālieto alerģijas, atopiskā dermatīta vai bronhiālās astmas ārstēšanai, pārāk apjomīga krēmu lietošana, kas paredzēti ādas slimību ārstēšanai, kā arī reimatoloģiskās slimības un to ārstēšanai ilgstoši lietotie medikamenti.

Biežāk sastopama ir ar vecumu saistīta katarakta, jo ar gadiem acs lēca kļūst cietāka, necaurspīdīgāka. Pētījumos noskaidrots, ka acs lēcas apduļķošanās skar teju katru otro cilvēku vecumā pēc septiņdesmit gadiem un vēl vairāk to vidū, kuri vecāki par astoņdesmit. Dažkārt tas notiek pamazām, taču reizēm - diezgan strauji. Lēcas apduļķošanās procesu var stimulēt dažādas vielmaiņas slimības, piemēram, cukura diabēts. Ja lēca sāk apduļķoties jaunam cilvēkam - trīsdesmit četrdesmit gadu vecumā, noteikti ir jāizmeklē, vai nav paaugstināts cukura līmenis. Acs lēcas apduļķošanās jauniem cilvēkiem parasti ir ātri progresējoša, jo duļķojas kapsula, kurā atrodas lēca, tādēļ ir svarīgi laikus konsultēties ar acu ārstu.

Pazīmes, kam jāpievērš uzmanība:

  • Miglošanās, neasa redze, dubultošanās;
  • Skatoties tumsā uz gaismas avotu, tas ir izplūdis;
  • Aizklājot aci, ir skaidrs, ka ar vienu aci var saredzēt labi, bet ar otru - miglaini;
  • Ja ir bieži jāmaina briļļu stiprums un, jo sevišķi, ja iepriekš lasot vajadzēja brilles, bet pēkšņi var lasīt bez tām (mainās refrakcija).

Ko var darīt, lai katarakta neveidotos?

1. Nēsā saulesbrilles

Pierādīts, ka saulesbriļļu lietošana, sevišķi jaunībā, pasargā no kataraktas attīstības vecumā. Svarīgi izvēlēties saulesbrilles ar UVA un UVB staru filtru. Turklāt saulesbrilles nav tikai siltā gadalaika aksesuārs. Tās aktuālas arī ziemā, jo īpaši, atrodoties sniegā un uz ledus (ūdens virsmas). Tumšas brilles bez UVA un UVB aizsardzības nederēs. Tās tikai nodara ļaunumu, jo acu zīlītes izplešas un gaismas stari vēl vieglāk var iekļūt acī.

2. Pārskati ēdienkarti

Acīm vajadzīgās uzturvielas satur visi zaļie dārzeņi, spināti, zaļumi, lasis, tuncis, citas zivis un jūras produkti, olas, rieksti, pupiņas, citrusaugļi. Sevišķi svarīgs ir pareizs uzturs cukura diabēta pacientiem, jo pilnvērtīga ēdienkarte var samazināt ne tikai kataraktas attīstību, bet arī acs tīklenes distrofiju. Visiem jāatceras par pietieku šķidruma uzņemšanu ik dienu.

3. Smēķēšana būs jāatmet

Smēķēšana kaitīgi iedarbojas uz acs lēcu - tā kļūst cietāka, biezāka, redzes nerva apasiņošana ir vājāka, biežāk sastopami tīklenes distrofijas gadījumi. Veikt kataraktas operāciju smēķētāja acī ir krietni sarežģītāk. Tādēļ labāk no smēķēšanas atteikties, pirms tā ir radījusi veselības problēmas.

4. Neaizmirsti par aizsargbrillēm

Ja darba specifika to paredz, noteikti jānēsā acu aizsargbrilles (piemēram, metinātājam), tā pasargājot acs lēcu no iespējamās traumas un to izraisošas traumatiskās kataraktas.

5. Regulāri apmeklē acu ārstu

Profilaktiski acu ārsts būtu jāapmeklē arī tad, ja nav sūdzību. Tas ir svarīgi, lai nepalaistu garām kādas acu slimības, tostarp kataraktas, attīstību. Pēc 40 gadu vecuma pie acu ārsta jāaiziet vienu reiz gadā, jaunākiem cilvēkiem (ja nav sūdzību) - reizi divos gados.

6. Pabaro acis ar vitamīniem un minerālvielām

Speciālie vitamīnu kompleksi acīm ir piemēroti tīklenes slimību gadījumā un sevišķi ieteicami tiem, kuriem ir cukura diabēts (jāpārliecinās, ka vitamīni nesatur cukuru!). Ziemas periodā šie uztura bagātinātāji ir īpaši noderīgi. Vitamīni acu veselībai sastāvs radīts, lai uzturētu veselus asinsvadus, kas apasiņo acs tīkleni, apgādājot acis ar svarīgajiem vitamīniem un minerālvielām. Galvenie antioksidanti ir luteīns, zeaksantīns, piejūras priedes ekstrakts, selēns, cinks, varš. Acu veselībai paredzēto uztura bagātinātāju sastāvā parasti ir nepiesātinātās taukskābes omega-3, omega-6, omega-9, kas iegūtas no zivju eļļas, ķirbju eļļas vai krila eļļas, A, E, C vitamīns un B grupas vitamīni, kā arī augu ekstrakti, piemēram, žibulīša ekstrakts, ginko biloba ekstrakts. Acu vitamīnus jālieto vismaz divus trīs mēnešus un šādus kursus gada laika vajadzētu atkārtot. Lai visas uzturvielas ātrāk un pareizā koncentrācijā nonāktu acs tīklenē, diennakts laikā jāizdzer līdz pat 2 litriem ūdens.

7. Acīm patīk mitrināšana

Cilvēkiem gados nereti mēdz būt acu sausums, tādēļ profilaktiski vajadzētu lietot mitrinošus acu pilienus. Acis mitrināšana nepieciešama arī pirms un pēc acs operācijas. Svarīgi mitrināt acis, ja nākas strādāt vai mācīties pie datora, ja darbs jebkādā veidā saistīts ar ilgstošu acu piepūli, ja ikdienā nēsā lēcas. Vislabāk noderēs acu pilieni bez konservantiem.

Kad var līdzēt tikai operācija?

Gados vecāki cilvēki nereti redzes pasliktināšanos risina, aizejot uz optiku, lai saņemtu stiprākas brilles, un tikai pēc tam dodas pie acu ārsta, jo brilles der neilgu laiku un atkal mainās redze. Bieži vien tad vienīgā izeja ir kataraktas operācija. Operācijas laikā apduļķojusies lēca tiek nomainīta pret implantu - caurspīdīgu, dzidru mākslīgo lēcu. Katarakta katrā acī var attīstīties atšķirīgā ātrumā. Piemēram, ja viena acs ir izoperēta, visticamāk lēcas apduļķošanās būs arī otrā acī, jo sevišķi, ja kataraktu izraisījušas vielmaiņas problēmas. Dažreiz tas notiek pēc pusgada, gada vai diviem. Ja katarakta ir attīstījusies abās acīs līdzīgi, vienlaikus operāciju tomēr neveic. Drošības nolūkā operācijas notiek ar starplaiku. Jāņem vērā, ka dažkārt pēc operācijas var būt klepus, vemšana, kas kaitē acīm pēcoperācijas periodā. Minimālais vienas un otras acs operāciju starplaiks ir no divām nedēļām līdz vienam mēnesim.

Salīdzinot ar citām acu operācijām, kataraktas operācijai komplikāciju riski ir vismazākie. Ārsti gan saka, ka izslēgt pilnīgi visus riskus nav iespējams: "Var būt kāds iepriekš nekonstatēts iekšējais iekaisums, kas rada iekaisumu operācijas brūcē. Tā pat ir arī blakus faktori, kas padara operāciju sarežģītāku. Piemēram, pacientam ir autoimūnā locītavu slimība un ir izveidojies saaugums ap zīlītes iecirkni, tādēļ operācijas laikā zīlīti nevar pietiekami paplašināt. Savukārt pacientiem, kuriem ir bijusi glaukomas operācija vai kāda acu trauma, dabīgā lēca nereti vairs neatrodas stabili savā vietā. To var pamanīt tikai operācijas laikā, kad implantēt mākslīgo lēcu izrādās neiespējami," skaidro Dace Lietuviete. Ārste uzsver, ka tiem, kam ir bronhiālā astma, svarīgi uz kataraktas operāciju ņemt līdzi inhalatoru, ko lieto ikdienā, lai operācijas laikā novērstu iespējamo klepošanu.

Lasi arī šos rakstus:

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...