<p></p><p><b>2025. gada sākumā Latvijā dzīvoja 208 240 jauniešu 18-29
gadu vecumā, veidojot 11,2% no kopējā iedzīvotāju skaita, liecina Centrālās
statistikas pārvaldes (CSP) dati. Arvien lielāka daļa jauniešu ir ieguvuši
augstāko izglītību un samazinās vien pamata vai zemāku izglītību ieguvušo
īpatsvars. 70,3% jauniešu 18-24 gadu vecumā un 41,7% 25-29 gadu vecumā dzīvoja
kopā ar saviem vecākiem bez kopdzīves partnera vai bērniem.</b></p>

<p>Pērn lielākā daļa jauniešu 18-29 gadu vecumā (42,1%) bija
nodarbināti un nemācījās, 27,4% - mācījās, bet nestrādāja, 16,7% gan mācījās,
gan strādāja un 13,5% nemācījās un nestrādāja.</p>

<p>Vairāk nekā puse (51,3%) jauniešu bija vīrieši un 48,7% -
sievietes. Kopējā iedzīvotāju struktūrā proporcija ir pretēja - 46,4% vīriešu
un 53,6% sieviešu, kas norāda, ka vairāk dzimst zēnu, bet sievietes dzīvo
ilgāk.</p>

<p>2025. gada sākumā visvairāk jauniešu bija Kurzemē (11,7%) un
Zemgalē (11,3%), bet vismazāk - Latgalē un Vidzemē (attiecīgi 10,7% un 10,9%).
Rīgas reģionā jauniešu īpatsvars bija tāds pats kā vidēji Latvijā - 11,2%.
Vislielākais jauniešu īpatsvars bija Saldus un Kuldīgas novados (attiecīgi
12,1% un 12,0%), savukārt vismazākais - Ādažu un Saulkrastu novados (attiecīgi
9,2% un 9,6%). Starp valstspilsētām vislielākais jauniešu īpatsvars bija
Liepājā (12,3%), bet vismazākais - Daugavpilī (10,2%).</p>

<h2><b>Jaunieši, sasniedzot pilngadību, nesteidzas pamest vecāku
mājas</b></h2>

<p>Pēc pilngadības sasniegšanas, jaunieši nesteidz pamest
vecāku mājas un veidot savu ģimeni. Gandrīz trīs ceturtdaļas (73,3%) 18-24 gadu
vecuma vīriešu un gandrīz puse (49,8%) 25-29 gadu vecuma vīriešu dzīvo kopā ar
savu vecāku/vecākiem bez laulātās vai kopdzīves partneres vai bērniem. Sieviešu
vidū ir nedaudz mazāk to, kas turpina dzīvot kopā ar vecākiem - 67,2% 18-24
gadu vecuma sieviešu un 33,1% 25-29 gadu vecuma sieviešu. Daļa jauniešu ir
izveidojuši savu ģimeni un dzīvo kopā ar savu laulāto vai kopdzīves partneri
un/vai bērniem - 6,2% jauniešu 18-24 gadu vecumā un 29,3% jauniešu 25-29 gadu
vecumā.</p>

<h2><b>Ar katru nākamo paaudzi pieaug izglītības līmenis</b></h2>

<p>Mūsdienās arvien lielāka daļa jauniešu vecumā līdz 29 gadiem
ir ieguvuši augstāko izglītību, un samazinās to jauniešu īpatsvars, kuri līdz
šim vecumam ir ieguvuši vien pamata vai zemāku izglītību. Augstāks sasniegtais
izglītības līmenis ir aktuālāks līdz ar paaudžu maiņu. Aplūkojot CSP tautas
skaitīšanas gados iegūtos datus, redzams, ka kopš 1980. gadiem jauniešu vidū ir
trīskāršojies augstāko izglītību ieguvušo jauniešu īpatsvars. Starp 20-24 gadu
vecuma jauniešiem augstāko izglītību ieguvušo jauniešu īpatsvars ir kāpis no
4,6% 1979. gadā līdz 12,1% 2024. gadā un starp 25-29 gadu vecuma jauniešiem -
no 13,5% 1979. gadā līdz 37,1% 2024. gadā.</p>

<h2><b>Jauniešu iesaistīšanās izglītībā 24 gadu vecumā - augstāka
nekā Baltijā un ES vidēji</b></h2>

<p>Pēc izglītības iestāžu datiem, 2024. gada oktobrī Latvijā
40,3% jauniešu 18-29 gadu vecumā bija kādas izglītības iestādes skolēni,
audzēkņi vai studenti: 7,6% mācījās vispārizglītojošajās skolās, 6,6%
profesionālajās izglītības iestādēs un 26,1% apguva augstāko izglītību koledžās
un augstskolās. Sievietes šajā vecuma grupā veido 53,3% no visiem
izglītojamajiem, un viņu īpatsvars ir lielāks gan vispārējā izglītībā (54,0%),
gan augstākajā izglītībā (55,7%). Savukārt vīrieši biežāk izvēlas profesionālo
izglītību - viņu īpatsvars sasniedz 57,0%.</p>

<p>Augstākā izglītība ir nozīmīgs ieguldījums nākotnē - tā ne
tikai paplašina cilvēka zināšanu un prasmju apjomu, bet arī ievērojami
palielina iespējas sasniegt augstāku ienākumu līmeni un veidot veiksmīgu
profesionālo karjeru. 2024. gadā 55,3% jauniešu uzreiz pēc vidējās izglītības
apguves uzsāka studijas augstākās izglītības iestādēs, 2,3% vidusskolu beigušo
izvēlējās turpināt apgūt profesionālo izglītību, 42,4% mācības neturpināja.
(CSP rīcībā nav informācijas par jauniešiem, kas mācības turpina ārzemēs.)</p>

<p>2023. gadā Latvijā 32,1% personu 24 gadu vecumā vēl mācījās
kādā izglītības iestādē, un pēdējos gados šis īpatsvars tikai aug (2020. gadā -
30,4%). Tas ir vairāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji (29,4%) un vairāk nekā
citās Baltijas valstīs: Igaunijā un Lietuvā jauniešu īpatsvars, kas turpināja
mācības 24 gadu vecumā, bija būtiski mazāks nekā Latvijā - 25,4% un 24,6%.
Visaugstākais rādītājs bija Dānijā (53,3%), Somijā (49,0%) un Grieķijā (42,2%),
bet viszemākais tas bija Maltā (14,6%) un Luksemburgā (12,0%).</p>

<h2><b>Jaunieši mazāk apmeklē ārstus, veselīgāks dzīvesveids
raksturīgāks jaunietēm</b></h2>

<p>Vairāk nekā trešdaļa (34,7%) 18-29 gadu vecuma jauniešu gada
laikā ne reizi nav apmeklējuši vai konsultējušies ar ģimenes (vispārējās
prakses) ārstu, 68,0% - ar ārstu-speciālistu.</p>

<p>CSP veiktā iedzīvotāju apsekojuma (EU-SILC) dati par
iedzīvotāju veselīgas dzīves paradumiem, liecina, ka 2022. gadā 28,1% jauniešu
bija liekais svars (ķermeņa masas indekss (ĶMI) virs 25). Liekais svars bija
19,4% sievietēm vecumā no 18-29 gadiem un 35,6% šī paša vecuma vīriešiem. 4,7%
jauniešu (7% vīriešu un 2,1% sieviešu) šajā vecumā novērota aptaukošanās (ĶMI
virs 30).</p>

<p>Lai uzturētu labu veselību, ir nepieciešams pietiekami daudz
uzturā lietot svaigus augļus un dārzeņus. 2022. gadā 41,3% jauniešu (18-29
gadi) vismaz reizi dienā ēda augļus un 47,5% jauniešu vismaz reizi dienā ēda
dārzeņus. Tas ir vairāk nekā vidēji starp Latvijas iedzīvotājiem (16+), starp
kuriem šos veselīgos paradumus ievēroja attiecīgi 35,9% un 43,2%. Jaunietes
ēšanas paradumu ziņā ir apzinīgākas par sava vecuma vīriešiem: augļus vismaz
reizi dienā lietoja 46,7% jaunietes un 36,6% viņu vecuma vīrieši, bet dārzeņus
attiecīgi - 52,5% un 43,3%.</p>

<p>Pēdējo 10 gadu laikā ir dubultojies elektronisko cigarešu
smēķējošo jauniešu īpatsvars. Starp 15-24 gadu vecuma sievietēm elektronisko
cigarešu smēķētāju īpatsvars ir kāpis no 22,5% 2016. gadā līdz 44,2% 2022. gadā
un starp viņu vecuma vīriešiem - no 30,2% 2016. gadā līdz 65,0% 2022. gadā.</p>

<h2><b>Psihiskie un uzvedības traucējumi visbiežāk ir sastopami
18-19 gadu vecu jauniešu vidū</b></h2>

<p>Vienlīdz svarīga fiziskai veselībai ir arī psihiskā
veselība. Negatīvi emocionālie stāvokļi, stress un citi apstākļi jauniešiem var
izraisīt psihiskos un uzvedības traucējumus, kas noved pie nopietnām
saslimšanās un ārstēšanās stacionāros. Rēķinot uz 100 tūkst. iedzīvotāju,
lielākais psihisko vai uzvedības traucējumu diagnosticētu pacientu īpatsvars ir
18-19 gadus vecu jauniešu vidū. Covid-19 pandēmijas laikā īpaši pieauga
pacientu ar psihiskiem vai uzvedības traucējumiem īpatsvars, bet pēdējos gados
tas atkal samazinās.</p><p></p>

Sieviete

Vīrietis

Jaunieši

Sabiedrība

2025. gada sākumā Latvijā dzīvoja 208 240 jauniešu 18-29 gadu vecumā, veidojot 11,2% no kopējā iedzīvotāju skaita, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Arvien lielāka daļa jauniešu ir ieguvuši augstāko...

Aptauja: Latvijā vīrieši biežāk nekā sievietes līdz 29 gadu vecumam paliek dzīvot pie vecākiem

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...