Šobrīd Saeimā rosinātā izstāšanās no Stambulas konvencijas būtu pretrunā Latvijas starptautiskajām saistībām un demokrātijas principiem, vājinot Latvijas sabiedrības drošību un sabiedrības vienotību, teikts Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Saeimai adresētajā vēstulē.PBLA norāda, ka ar šī paša Saeimas sasaukuma balsojumu 2024. gada 1. maijā Latvijā stājās spēkā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija."Šīs Satversmes vērtībām atbilstošās konvencijas pieņemšana bija nozīmīgs solis cīņā par vardarbības izskaušanu, un tā deva skaidru ietvaru Latvijas tiesu sistēmai lēmumu pieņemšanai, pamatojoties uz to Latvijā izstrādāts vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns," pauž PBLA.Apvienībā norāda, ka, neapšaubot Saeimas tiesības izvērtēt jebkādus starptautiskus līgumus vai konvencijas, PBLA vēlas uzsvērt, ka šobrīd Saeimā rosinātā izstāšanās no Stambulas konvencijas būtu pretrunā Latvijas starptautiskajām saistībām un demokrātijas principiem, vājinot Latvijas sabiedrības drošību un sabiedrības vienotību."Iespējamā izstāšanās no Stambulas konvencijas radītu negatīvas sekas Latvijas starptautiskajai reputācijai - Eiropas Padomes dalībvalstu vairākums konvenciju ir ratificējis, teju vienīgās valstis Eiropā, kuras šo konvenciju nav parakstījušas, ir ārpus šīs Padomes esošās Baltkrievija un Krievija," pauž PBLA.Vēstulē uzsvērts, ka, denonsējot šo konvenciju apstākļos, kad Latvija pirmo reizi iekļuvusi ANO Drošības padomē, Latvija rīkotos pretēji savai daudzus gadus paustajai ārpolitiskajai stājai, un tas neapšaubāmi iedragās Latvijas starptautisko tēlu, mazinās ārvalstu un sabiedroto uzticību Latvijai."Mūsu ieskatā nevis Stambulas konvencija šķeļ sabiedrību, bet realitātē to šķels šīs konvencijas denonsēšana, un nekāda vietēja mēroga alternatīva Saeimas deklarācija neaizstās mūsu starptautiskās saistības, atbildību un tiesisko pienākumu. Izstāšanās gadījumā patiesie zaudētāji būs mūsu sabiedrība un līdzcilvēki, kuri savās ģimenēs ir saskārušies ar vardarbību," teic PBLA.Kā vēstīts, septembra izskaņā, pateicoties Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsojumam Saeimā par Stambulas konvencijas denonsēšanu, sākās izteikta nestabilitāte valdības koalīcijā. Koalīcijas partneri gan apņēmušies strādāt, lai pieņemtu nākamā gada "drošības budžetu", taču ticību Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdības spējai strādāt ilgtermiņā nu jau pauž vien retais politiķis.Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.Nacionālās apvienības, ZZS un Apvienotā sarakstā deputāti parakstījuši un Saeimā iesnieguši alternatīvo, vietējo deklarāciju Stambulas konvencijai.Pēc iesniedzēju teiktā, tā apliecina valsts apņēmību mērķtiecīgi rīkoties, lai aizsargātu ikvienu no vardarbības, īpaši sievietes un bērnus, kā arī paredz atbilstošu risinājumu ieviešanu likumdošanas līmenī.

Stambulas konvencija

Aktuāli

Šobrīd Saeimā rosinātā izstāšanās no Stambulas konvencijas būtu pretrunā Latvijas starptautiskajām saistībām un demokrātijas principiem, vājinot Latvijas sabiedrības drošību un sabiedrības vienotību, teikts Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Saeimai adresētajā...

Brīvo latviešu apvienība par Stambulas konvenciju: "Tas bija nozīmīgs solis cīņā par vardarbības izskaušanu"

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...