Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Dobeles pašvaldība uzskata, ka Tiesībsardzes viedoklis par notiekošo "Lejasstrazdos" bijis sasteigts

Tiesībsardze par “Lejasstrazdos” redzēto: “Nevaru to pieņemt un droši vien nekad nepieņemšu”

Dobeles novada pašvaldība nekomentē paveikto ģimenes atbalsta centrā "Lejasstrazdi", vienlaikus pārbaudes veicējiem pārmet "sasteigta viedokļa" paušanu.

Dienu pēc tam, kad uzraudzības iestādes centrā veikušas pārbaudes, pašvaldība sociālajos tīklos publiskojusi savu redzējumu.

Tā norāda, ka ceturtdien ap plkst. 7 bez iepriekšēja brīdinājuma tiesībsardzes Karinas Palkovas vadībā "Lejasstrazdos" ieradās Tiesībsarga biroja bērnu tiesību eksperti, Bērnu aizsardzības centra (BAC) darbinieki un pārstāvji no Labklājības ministrijas (LM), kopskaitā desmit personas.

"Dobeles novada pašvaldība šobrīd pauž dziļu neizpratni par pārbaudes norises gaitu un medijos izskanējušo informāciju, kas attiecas uz šo vizīti," komentē pašvaldība.

Tāpat neizpratni vietvarai radot tas, ka situācijā, "kad pārbaudes darba sanāksme turpinājās līdz aptuveni plkst. 14.30, dokumentu pārbaude vēl nav pilnībā pabeigta, atzinumi par pārbaudē konstatēto nav saņemti, taču sasteigts viedoklis publiskā telpā no paša rīta jau izskanējis".

Vietvara apgalvo, ka "Lejasstrazdu" galvenais uzdevums ir nodrošināt bērniem drošu, aizsargātu un stabilu vidi.

"Situācija, kurā agrā rītā, kad bērni gatavojas dienas gaitām, uzreiz pēc viņu pamošanās, bērnu dzīvesvietā, ierodas sveši cilvēki, kas uzdod sarežģītus jautājumus, ir nepieņemama," pauž pašvaldība.

Tā uzskata, ka šādas pēkšņas vizītes potenciāli var radīt emocionālu trauksmi bērniem, kā arī spriedzi centrā strādājošajiem darbiniekiem.

Pašvaldība arī uzskata, "ka ir būtiski izvērtēt šādas ierašanās atbilstību bērnu dzīvesvietas tiesiskajam regulējumam, ētikas un datu aizsardzības normām, kā arī nodrošināt, ka tiek ievērots bērnu privātums".

Turklāt pašvaldība apgalvo, ka bērnu drošība, emocionālā labsajūta un darbinieku atbalsts ir pašvaldības prioritātes. "Pārbaudes bērnu centros jāveic koordinēti, profesionāli un saskaņā ar normatīvajiem aktiem," aicina domē.

Attiecībā uz medijos minēto informāciju, ka darbinieki nezinot savu vadību vai nav sagatavoti rīkoties ārkārtas situācijās, Sociālais dienests apliecinot, ka "visi darbinieki ir pilnībā informēti un gatavi rīkoties, ja bērnam rodas veselības problēmas". Visas procedūras esot izstrādātas, darbinieki par tām parakstījušies un zinot, kā reaģēt ārkārtas gadījumos.

Pašvaldība arī apgalvo, ka tā ir atvērta konstruktīvai un lietišķai sadarbībai ar Tiesībsarga biroju, Labklājības ministriju, Bērnu aizsardzības centru, lai kopīgi nodrošinātu bērniem drošu un labvēlīgu vidi attīstībai un labklājībai. Kopīgais mērķis esot skaidrs - bērnu drošība, emocionālā labklājība un darbinieku atbalsts.

Vienlaikus pašvaldība uzsver, ka "nesaskaņotas un neplānotas pārbaudes rada nevajadzīgu stresu bērniem un nav pieļaujamas".

"Dobeles novada pašvaldība turpina atbildīgi rūpēties par bērnu drošību, darbinieku atbalstu un sistēmas pilnveidošanu, vienlaikus saglabājot atklātu un profesionālu dialogu ar uzraugošajām institūcijām," apgalvo pašvaldība savā paziņojumā.

Jau vēstīts, ka tiesībsardze Palkova, Tiesībsarga biroja bērnu tiesību eksperti, kā arī LM un BAC pārstāvji ceturtdien ieradās pārbaudes vizītē Dobeles novada ģimenes atbalsta centrā "Lejasstrazdi", kur atkal atklāja vairākus pārkāpumus, aģentūrai LETA pavēstīja Tiesībsarga birojā.

Vizītē tika konstatēts, ka vairāki centra bērni regulāri neapmeklē skolu, darbinieki nezina ne to, kas ir viņu vadība, ne arī to, kā rīkoties, ja bērnam ir acīmredzamas veselības problēmas.

Savukārt bērna likumiskā pārstāve, kas ir Dobeles sociālā dienesta vadītāja, nebija sazvanāma. Šī brīža centra vadītājas pienākumus pilda Dobeles novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece.

Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" Dobeles Sociālā dienesta vadītāja Baiba Lucaua-Makalistere skaidroja, ka centra pienākumu izpildītājai ir darbi arī sociālajā dienestā, un "Lejasstrazdos" viņa pienākumus pilda papildus pamatdarbam. "Tas nav tā, ka cilvēks nebija ieradies darbā. Darbā astoņos cilvēks bija ieradies. Savā pamata darba vietā," viņa teica.

Vaicāta, kā vērtē esošās vadītāja pienākumu izpildītājas darbu, Lucaua-Makalistere atbildēja, ka to vērtē ļoti labi. "Ņemot vērā, cik daudz ir izdarīts, es teiktu, ka darbs tiek veikts ļoti labi," viņa pauda.

Tiesībsardzei ierodoties "Lejasstrazdos", kādam pirmsskolas vecuma bērnam bija novērojami būtiski veselības sarežģījumi, apgrūtināta elpošana, kas saistīta ar paaugstinātu temperatūru. Tikai pēc tiesībsardzes aicinājuma centra darbiniece piezvanīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD). Ierodoties NMPD brigādei, neviens no centra darbiniekiem nevarēja atbildēt, kurš ir bērna likumiskais pārstāvis, izsniegt dokumentus, lai saprastu, kurš var doties bērnam līdzi uz slimnīcu.

Palkova uzsver, ka šis ir būtisks bērnu tiesību pārkāpums, jo darbiniekiem ir jāzina rīcības algoritms un tādas pamata lietas, kas attiecas uz bērnu veselību, dzīvību un drošību. "Tas nav pieļaujami, ka bērni savas bezpalīdzības dēļ šādās situācijās ir apdraudēti un par viņiem neiestājas likumiskais pārstāvis, kuram būtu jāpilda vecāka pienākumi, piemēram, jādodas līdzi uz slimnīcu," saka tiesībsardze.

Viņa norāda, ka bērni nav izvēlējušies šādu dzīvi, un tas ir valsts, pašvaldības un konkrētu darbinieku pienākums - gādāt, lai bērniem būtu droša un ģimeniska vide. "Iestāde šādi turpināt vairs nedrīkst - ja pašvaldība ilgstoši nespēj vai nevēlas atrisināt ieilgušās problēmas, iestāde ir jāslēdz! Labklājības ministrija nedrīkst vilcināties ar vērtējumu par iestādes izslēgšanu no pakalpojumu reģistra," pārliecināta Palkova.

Tiesībsarga birojā skaidro, ka sākotnējais pārbaudes vizītes mērķis bija noskaidrot, kā mainījusies situācija pēc vairākkārtējām vizītēm un rekomendācijām. Ir redzami uzlabojumi telpās un ēdienā, tomēr pieredzētais vēl vienu reizi apliecina, ka iestādē nav sakārtots nedz pamata rīcības mehānisms, nedz akūtu situāciju vadība, uzskata birojā.

"Bērnu cieņa, drošība un tiesības nav izvēles jautājums, - tās ir valsts un pašvaldības pienākums un sabiedrības godaprāta pārbaude. Ja bērnu tiesības tiek pārkāptas, iestādēm ir jārīkojas nekavējoties," uzsver tiesībsardze.

Ņemot vērā konstatēto, tiesībsardze aicina Labklājības ministriju nekavējoties izvērtēt centra darbību un atbilstoši rīkoties. Ja tas netiks izdarīts, tiesībsardze ir gatava vērsties tiesā, lai aizstāvētu bērnu tiesības un nodrošinātu, ka bērni saņem drošu, cieņpilnu un attīstošu vidi, kā to paredz Latvijas un starptautiskie tiesību akti.

Tiesībsarga birojs jau iepriekš šajā centrā bija konstatējis, ka bērni tur tiek trūcīgi baroti un ģērbti, ir nepietiekams kvalificētu darbinieku skaits, kā arī nav iespēju saturīgi pavadīt brīvo laiku.

Centra vadītājas pienākumu izpildītāja Ilna Audere ceturtdienas pēcpusdienā "Lejasstrazdos" nebija sastopama. Telefoniski aģentūrai LETA viņa atteicās komentēt situāciju, aicinot visus jautājumus virzīt pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālistiem.

"Lejasstrazdos" ceturtdienas pēcpusdienā uzturējās vairāki bērni, novēroja aģentūra LETA.

LM pārstāvji norādīja, ka paplašināts viedoklis un secinājumi gaidāmi pēc pārbaudes noslēgšanās, aģentūru LETA ar LM pārstāvja Egila Zariņa starpniecību informēja LM Sociālā darba un sociālās palīdzības departamenta direktore Ilze Skrodele-Dubrovska.

Ministrijā apgalvoja, ka pašlaik pašvaldība rīkojas, ir veikts iekšējais audits un sakārtota centra struktūra. "Ir svarīgi, ka pašvaldība nodrošina sociālos pakalpojumus, un LM uzdevums ir metodiski atbalstīt, sniegt atbalstu, nevis slēgt pakalpojumus," komentēja ministrijā.

LM norādīja, ka "Lejasstrazdi" ir ministrijas redzeslokā kopš 2022. gada. Pēdējā pārbaude notikusi šī gada 2. jūnijā, lai izvērtētu pakalpojuma atbilstību normatīvajiem aktiem un iepriekš sniegto ieteikumu izpildi. LM pārstāvji secinājuši, ka daļa no šiem norādījumiem ir izpildīti, bet daži vēl ir procesā.

LM pārbaudē neesot konstatēts, ka bērni nebūtu paēduši vai tiktu trūcīgi un nepietiekami baroti, vai bērniem nebūtu atbilstošs apģērbs.

Ministrijas ieskatā, atsevišķu normatīvajos aktos noteikto prasību izpilde gan saistībā ar sociālā darba speciālistu pieejamību, gan telpu un teritorijas labiekārtošanu nav tikusi nodrošināta ilgstoši.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Foto: Edijs Pālens/LETA

Šī raksta tēmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas