EP prezidente Metsola: "Mums vajadzēja ātrāk ieklausīties Baltijas valstīs"

<div>Eiropai ir jāuzņemas atbildība par savu drošību, uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāja Roberta Metsola, kura piektdien piedalījās drošības un ārpolitikas forumā "Rīgas konference".Metsola uzrunā pauda, ka Baltijas ģeorgrāfija runājot par sevi - uz rietumiem pieaugot incidentu skaits Baltijas jūrā, bet uz austrumiem kaimiņvalstis kļūst arvien agresīvākas. Viņa atzīmēja, ka Suvalku koridors ir viens no kritiskākajiem punktiem pasaulē. "Šeit, Latvijā, jūs zināt, ko nozīmē dzīvot uz brīvības robežas. Jūs atceraties, kas var notikt, un kas ir noticis," teica Metsola.Viņa pauda, ka atzīstot visiem Latvijas deputātiem, ka Eiropai vajadzēja viņus uzklausīt jau agrāk. Metsola akcentēja, ka gadiem ilgi Latvija, Igaunija, Lietuva, Polija, Somija brīdinājusi par Krievijas draudiem - brīdināja pēc Krimas aneksijas, brīdināja par Kremļa sponsorētajām dezinformācijas kampaņām, par hibrīduzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai, brīdināja par to, kas notiek Krievijas militārajās mācībās "Zapad", gan 2017. gadā, gan 2021. gadā."Pirms dažām nedēļām notikušās Krievijas un Baltkrievijas kopīgās militārās mācības pierāda, ka Krievija joprojām grabina savus ieročus. Un jūs mūs brīdinājāt par Krievijas karaspēka palielināšanu pirms tās nelikumīgā iebrukuma Ukrainā. Jūs ļoti labi zinājāt, ar ko mums ir darīšana, un ļoti labi zināt, kas nepieciešams, lai tam pretotos šodien," teica Metsola.Metsola vērtēja, ka Eiropas "politiskais smaguma centrs" ir pārvietojies uz austrumiem. Viņa atgādināja, ka tikai pirms mēneša Latvijas austrumu daļā tika atrasts Krievijas militārais drons, bet kopš tā laika bezpilota lidaparāti ir pamanīti virs Polijas, Rumānijas, Dānijas, Vācijas, un Krievijas iznīcinātāji ir ielidojuši Igaunijas gaisa telpā. "Tie nav atsevišķi gadījumi - mēs saskaramies ar jaunu provokāciju līmeni - uz sauszemes, jūrā un tagad arī gaisā," teica EP priekšsēdētāja.Viņa norādīja, ka viņas pēdējā vizīte Kijivā ļāvusi skaidri redzēt, ka droni patiešām kļuvuši par galveno kara ieroci. "Tam visam beidzot ir jākalpo par Eiropas aicinājumu apvienoties. Mēs nevaram atļauties atkārtot pagātnes kļūdas - Eiropai ir jāuzņemas atbildība par savu drošību. Mums ir jāstiprina mūsu aizsardzības spējas, jāpadziļina mūsu sadarbspēja un, pats galvenais, jānodrošina, ka esam labāk sagatavoti," teica Metsola.Viņa norādīja, ka šī izpratne sākot nostiprināties - kopš 2021. gada Eiropas Savienības (ES) aizsardzības izdevumi ir pieauguši par vairāk nekā 30%, kā arī šī gada sākumā NATO dalībvalstis apņēmās palielināt aizsardzības budžetus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta. Tas, pēc viņas vārdiem, esot kaut kas, kas pirms gada būtu šķitis neiedomājams.Reizē Mestola atzina, ka tikai nauda vien nepadarīs valstis drošākas. "Ne, ja mēs turpināsim strādāt atsevišķi, ja mēs pastāvīgi dublēsimies - ja mums neizdosies kopīgi plānot, izstrādāt un veikt iepirkumus," teica Metsola, norādot, ka Eiropā joprojām darbojamies kā 27 atsevišķas sistēmas un izmantojam 178 dažādas ieroču sistēmas. Salīdzinājumam, piemēram, ASV tādu esot aptuveni 30."Šāda sadrumstalotība nozīmē, ka mēs varam ražot visu iespējamo munīciju, un varam viens otru pastiprināt ar visu iespējamo militāro aprīkojumu, bet, ja mūsu sistēmas nav savietojamas vai ja mūsu spēki nav apmācīti tās pareizi izmantot, tad pastāv risks, ka visi mūsu centieni būs veltīgi. Tieši tas mūs bremzē, un tieši tas palielina izmaksas," vērtēja Metsola.Viņa akcentēja, ka tāpēc EP, tostarp Latvijas deputāti, turpina uzsvērt nepieciešamību pēc labākas koordinācijas, lielākas saskaņotības un spējas darboties kā vienotai sistēmai. "Tas ir tas, kas ir jāveido, lai nodrošinātu patiesu Eiropas drošības arhitektūru," sacīja Metsola, norādot, ka tā esot tāda, kas apvieno Eiropas militārās, rūpnieciskās, politiskās un digitālās spējas, ļauj rīkoties ātrāk, ar lielāku ietekmi un vienoti.Reizē viņa uzsvēra, ka NATO ir un vienmēr būs Eiropas kolektīvās teritoriālās aizsardzības mugurkauls, kā arī partnerattiecības ar ASV esot unikālas. Vienlaikus esot jāpadziļina partnerattiecības ar līdzīgi domājošiem partneriem - piemēram, ar Kanādu un Apvienoto Karalisti.Metsola novērtēja Latvijas un Baltijas valstu neaizstājamo lomu NATO aliansē. Viņa akcentēja, ka šodien, apmeklējot Ādažu militāro bāzi ar premjerei Eviku Siliņu (JV), paudīs pilnīgu atbalstu Austrumu flangam, tostarp centieniem stiprināt drošību Baltijas jūrā.Viņa uzrunā akcentēja, ka pieaugot ES loma krīžu pārvarēšanā, kiberdrošībā un hibrīdās noturības nodrošināšanā, stratēģiskajā atturēšanā, aizsardzības spēju veidošanā.Metsola atzīmēja, ka EP ar nepieredzētu ātrumu pieņēmis likumus, kas palīdzēs radīt liela mēroga ekonomiju, saskaņojot aizsardzības plānošanu un iepirkumus visā Eiropā. "Mēs esam ļoti tuvu vienošanās panākšanai ar dalībvalstīm par Eiropas aizsardzības industrijas programmu. Tās mērķis būs vienkāršot procesus, nojaukt šķēršļus un atbalstīt mūsu aizsardzības industrijas spēju piegādāt ātri, sadarbojoties ar Ukrainas rūpniecības bāzi," skaidroja Metsola.Viņa norādīja, ka tagad EP strādā pie tā, lai dalībvalstīm nodrošinātu lielāku elastību ES līdzekļu izmantošanā, lai tās varētu ieguldīt divējāda lietojuma projektos, tostarp dronu tehnoloģijās. Metsola norādīja, ka viņas vizītes laikā Kijivā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka Ukrainai ir gan praktiskā pieredze, gan rūpnieciskā jauda, lai ražotu vairāk dronu, tomēr tai trūkst finansējuma.Politiķe uzsvēra, ka Latvija esot līdere šajā jomā, un labi saprotot, kādu ietekmi šāds finansējums var sniegt. "Šāds atbalsts stiprina ne tikai Ukrainas aizsardzību, bet arī Eiropas gatavību. Un tieši tāpēc mēs virzāmies uz divējāda lietojuma finansējumu arī diskusijās par nākamo ES daudzgadu budžetu," teica Metsola.Viņa uzsvēra, ka būtiski nodrošināt, lai karš Ukrainā būtu dienaskārtības prioritāte. "Katram no mums ir sava loma, lai cīnītos pret kara nogurumu," pauda Metsola.EP priekšsēdētāja uzsvēra, ka Krievijas gāzes un enerģijas iepirkšanas pārtraukšana ir Krievijas kara mašīnas pamatā. "Mēs to izdarīsim, un mēs to izdarīsim ātrāk, nekā gaidīts. Un mēs vērsīsimies pie sabiedrotajiem un partneriem," teica Metsola.Viņa atzina, ka vajadzētu lepoties ar to, cik tālu dalībvalstis ir tikušas, lai atteiktos no Krievijas enerģijas. Reizē viņa norādīja, ka esot jāiet vēl tālāk. "Protams, šo atkarību pakāpeniskai likvidēšanai ir jābūt saistītai ar plānu. Taču attaisnojumi, kas mūs ir kavējuši tik daudzus gadus līdz šim, nebūt nav nepārvarami. Tas pats attiecas uz iesaldētajiem Krievijas aktīviem," teica Metsola.Metsola uzsvēra, ka visi dalībvalstu centieni ir saistīti ar patiesa miera uzturēšanu. Viņa uzsvēra, ka ES savā būtībā ir miera projekts, un mieram ir vajadzīgi centieni."Tāpēc, kad vakar pēc 733 garām naktīm beidzot tika panākta vienošanās par ķīlnieku atbrīvošanu un uguns pārtraukšanu Gazā, mēs to ļoti atzinīgi vērtējām," teica Metsola, norādot, ka šis ir miera un atjaunošanās brīdis Tuvajos Austrumos, kas ir jārespektē un rūpīgi jāīsteno.EP priekšsēdētāja vērtēja, ka miers nekad neesot viegls - tas prasa grūtus, dažkārt neērtus, bet nepieciešamus lēmumus."Vai tā ir konstruktīva līdzdalība, lai nodrošinātu Gazas miera nolīguma spēkā esamību, vai tas ir atbalsts Ukrainai un nelokāma principa "Nekas par Ukrainu bez Ukrainas" ievērošana, vai tas ir uz nopelniem balstītas paplašināšanās veicināšana kā skaidra ģeopolitiska stratēģiska prioritāte, vai atbalsts demokrātijai un pretdarbība Krievijas aktivitātēm mūsu kaimiņvalstīs," sacīja Metsola.Viņa vērsa uzmanību, ka vēlēšanu rezultāti Moldovā esot bijuši iepriecinoši, taču šis stāsts vēl neesot beidzies.Metsola akcentēja, ka Latvija tikko pasaulei raidījusi spēcīgu signālu par apņemšanos, jo pirmo reizi vēsturē darbosieties ANO Drošības padomē. "EP vārdā novēlu jums veiksmi un ceru, ka kopā aizstāvēsim šīs kopīgās prioritātes," teica EP priekšsēdētāja.Jau ziņots, ka Latvijas Universitātes Zinātņu mājā no ceturtdienas līdz sestdienai notiek "Rīgas konference". Foruma diskusiju centrā ir NATO nākotne un Eiropas un ASV atbildības sadale, kolektīvās aizsardzības nostiprināšana jaunu draudu priekšā, Ukrainas ilgtermiņa drošība un Krievijas ierobežošana, kā arī Eiropas aizsardzības stiprināšana ar stratēģiskām investīcijām.</div>

Karš Ukrainā

Krievijas iebrukums Ukrainā

Aktuāli

Eiropai ir jāuzņemas atbildība par savu drošību, uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāja Roberta Metsola, kura piektdien piedalījās drošības un ārpolitikas forumā "Rīgas konference". Metsola uzrunā pauda, ka Baltijas ģeorgrāfija runājot...

EP priekšsēdētāja: "Eiropai jāuzņemas atbildība par savu drošību"

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...