<p>Ikviens iedzīvotājs ir pelnījis
un gribētu dzīvot sakārtotā vidē — ēkā, kurai netek jumts, pa pakšiem nesvilpo
vējš un nav jāmaksā milzīgi rēķini par apkuri tādēļ vien, ka ēka ir sliktā
tehniskā stāvoklī. Ēku renovācijai jeb siltināšanai ir ļoti būtiska loma šīs
vides sakārtošanā un dzīves apstākļu uzlabošanā. Taču renovācijas uzvaras
gājiens Latvijā tā arī nav sācies, kaut pagājuši jau divi Eiropas Savienības
fondu līdzfinansējuma periodi un sācies jau trešais, iespējams, pēdējais, kad
tiks piedāvāts šāds atbalsts. Uzņēmuma CIVINITY daudzu gadu pieredze
apsaimniekošanas jomā rāda, ka renovācijas procesi vislabāk virzās uz priekšu
un tiek novesti līdz galam tad, kad valsts un pašvaldības aktīvi iesaistās šajā
procesā, motivē cilvēkus, skaidro riska momentus, tādā veidā radot drošības
sajūtu par procesa veiksmīgu izdošanos. Labs piemērs ir mazās pašvaldības, bet
kādēļ Rīgā pa šiem gadiem nosiltinātas ir tikai 50 ēkas?</p>

<p>Uzdevām šo jautājumu <b>Ardim Pāvilsonam, CIVINITY Dzīvojamo ēku
pārvaldīšanas nodaļas vadītājam.</b></p>

<h2>Kas bremzē Latviešus izšķirties par siltināšanu?</h2>

<p>CIVINITY pieredze liecina, ka <b>visbiežāk daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji
vienkārši baidās ko pasākt.</b> Īpaši pilsētās, kurās nav jūtamas enerģisks
valsts un pašvaldības atbalsts renovācijai un siltināšanai. Tad arī cilvēki
mulst no pārāk lielām kredītsaistībām, bažījas par renovācijas darbu kvalitāti,
maldīgi uzskata, ka ar ēku kvalitāti vispār jau viss ir kārtībā. Un, protams,
vienlaikus nav apmierināti ne ar lielajiem rēķiniem ziemas mēnešos, ne ar
nekomfortablajiem apstākļiem.</p>

<p>Mēs strādājam vairākās valstīs,
un ēku renovācijas norit visur. Taču man joprojām nav viennozīmīgas un pārliecinošas
atbildes uz jautājumu, kādēļ Lietuvā ēku renovācija norit veiksmīgāk nekā
Latvijā. Ja Latvijā ir renovētas apmēram 802 ēku, tad Lietuvā tās ir 2369 ēkas.
Piekritīsiet, starpība ir milzīga.”</p>

<h2>Kā Lietuvai izdodas panākt tik labus rādītājus?</h2>

<p>Abās valstīs ir atšķirīgas
prasības, kas jāievēro dzīvokļu īpašniekiem pirms ēkas renovācijas. Pirmajā
brīdī varētu šķist, ka Lietuvā tās ir vienkāršākas — par jānobalso vien 50 + 1
% dzīvokļu īpašnieku (Latvijā kredītiestādes pieprasa 2/3 īpašnieku atbalstu),
jākārto mazāk formalitāšu utt. Vienlaikus pieteikuma iesniegšanas brīdī mājai
nedrīkst būt parādu par komunālajiem pakalpojumiem. Vispār nekādu parādu, taču
atšķirībā no Latvijas maksājumi par visiem pakalpojumiem — elektrību, siltumu,
gāzi — tiek maksāti tieši to sniedzējiem. Iespējams, tā potenciālie parādi
vieglāk pārvaldāmi, jo atbildību uzņemas visas iesaistītās puses un kopā risina
šo maksāšanas disciplīnas jautājumu. Savukārt Latvijā pirms renovācijas
projekta mājas parādu līmenis nedrīkst pārsniegt 10 %. Tā ir milzīga starpība,
jo ziemas ir vienlīdz bargas visā mūsu reģionā.</p>

<p>Taču, manuprāt, tas nav
būtiskākais iemesls, kādēļ vienā valstī daudzdzīvokļu  ēku renovācija notiek daudz raitāk nekā otrā.
<b>Galvenā problēma ir nerunāšana un nianšu
neskaidrošana</b>, kas iedzīvotājos rada bailes un neuzticēšanos. Daļu no
cilvēku bažām pat varētu uzskatīt par pamatotām, taču daļa balstās
aizspriedumos un “ļoti kvalificētā” apkārtējo viedoklī. Par to liecina fakts,
ka Latvijā bieži saskaramies ar gadījumiem, kad sākotnējās sarunās un pat
sapulcēs dzīvokļu īpašnieki atbalsta renovāciju, taču vēlāk nobīstas no
kredītmaksājumiem.</p>

<h2>Bet ēku renovācija taču ir dārga!</h2>

<p>Jā, protams, kvalitatīva ēkas
renovācija ir dārga, pat ar nosacījumu, ka daļu līdzekļu ir iespējams
piesaistīt no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Zinot to, ka ēkām mēdz
uzkrāties parādi, iedzīvotājiem rodas loģisks jautājums — kas notiks tad, ja
kāds no kaimiņiem regulāri nemaksās? Tādēļ ir ieteicams apdrošināt ēkas naudas
plūsmu, tā nodrošinoties pret iespējamajām problēmām. It kā vienkāršs
risinājums, taču dzīvokļu īpašnieki par to ir jāinformē un jāizglīto.</p>

<p>Pēdējie gadi mūs patiešām ir
lutinājuši. Ziemas nav bijušas pārāk bargas, bet gāzes un cita kurināmā cenas
ir salīdzinoši zemas. Tādēļ varētu šķist, ka siltināšanai nekādu būtisku
ieguvumu nav. Vismaz ne tūlīt un tagad. Protams, rēķini par apkuri samazinātos
par 30 % līdz 60 %. Bet finanšu ietaupījumu “apēstu” kredītmaksājumi. Lielākai
daļai šādi ieguvumi varētu šķist nepārliecinoši.</p>

<p>Otrkārt, ir cilvēki, kuri vienkārši
baidās pazaudēt dzīvokli. Viņi uzskata, ka, ja ar renovācijai ņemto kredītu
kaut kas noies greizi, tad banka atņems mājokli. Taču patiesībā bankas
finansējumu piešķir, balstoties uz ēkas naudas plūsmu un kredīta saņemšanai nav
jāieķīlā neviens dzīvoklis. Arī šīs bažas var kliedēt ar pamatīgu un rūpīgu
izskaidrošanas darbu, kā arī palīdzot sagatavot nepieciešamo dokumentāciju.
Iespējams, ka labākais risinājums ir darbus sadalīt vairākos posmos. Jā, tas
pagarinās renovāciju, taču iedzīvotājiem būs vieglāk pārvarēt aizspriedumus un
plānot savas finanses.</p>

<p>Un, treškārt, daļa iedzīvotāju no
sirds tic, ka siltināšana pasliktinās dzīves kvalitāti, jo māja neelpos un pūs.
Protams, nevar apgalvot, ka vienmēr visas renovācijas tiek paveiktas ideāli,
taču jāatceras, ka Eiropas Savienības fondu piesaiste automātiski nozīmē arī
paveikto darbu atbilstību konkrētām kvalitātes prasībām. Tādēļ, manuprāt, šis
ir izcili piemērots brīdis ēku sakopšanai.</p>

<h2>Ko mēs varam mācīties no lietuviešu pieredzes?</h2>

<p>Jāsaka, ka Lietuvā ļoti bieži par
atjaunošanas darbiem vienojas nelielu ēku iemītnieki. Renovētas tiek pat mājas,
kas ir celtas teju pirms simts gadiem. Ja iedzīvotāji ir aktīvi un zinoši, tad
vienoties par ēkas sakārtošanu ir daudz vienkāršāk. Taču lielajās daudzdzīvokļu
ēkās, kurās ir vairāki desmiti dzīvokļu, iedzīvotāju kopības sajūtas veidojas
lēni. Tādēļ ar lielu interesi vērošu, kā veiksies ar siltināšanas darbiem
Ziepniekkalna “Ķīnas mūrī”.</p>

<h2>Kas notiek, ja mēs izvēlamies māju renovāciju neveikt?</h2>

<p>Pasliktinās ēku tehniskais
stāvoklis un vēl iekavētai renovācijai ir arī kādas citas visai nelāgas sekas…
Iedzīvotāji aizvien vairāk novērtē sakoptas un labi uzturētas mājas un ir
gatavi par mājokļiem sakārtotā vidē maksāt vairāk. Pieredze liecina, ka
renovācija palielina šo nekustamo īpašumu vērtību par 10–15 % un pat vairāk.
Tas nav maz. Savukārt neremontētos rajonos īpašuma vērtība kritīsies tāpat kā
dzīves kvalitāte šajās mājās.</p>

<h2>Vai 2020.gadā situācija varētu uzlaboties?</h2>

<p>Uzskatu, ka iepriekšējo gadu
pieredze ir devusi skaidru signālu — daudz kas ir izdarīts, bet tas nav
pietiekami. Valstij un pašvaldībām ir jārod jauni mehānismi, kā aktivizēt
iedzīvotājus un novērst dažādos pretargumentus un iedzīvotāju bažas saistībā ar
renovāciju, kredītsaistībām, finanšu plūsmas drošību utt. Aktīvi ir jādarbojas
visām iesaistītajām pusēm, bet šobrīd ir skaidrs, ka nepieciešama spēcīga
iniciatīva no valsts puses, lai arī šajā ES fondu plānošanas periodā Latvijas
valsts nepalaistu garām iespēju izmantot pieejamos finanšu līdzekļus dzīvojamā
fonda renovācijai.</p>

<h2>Daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektu labās ziņas!</h2>

<p>Šajā rudenī nekustāmo īpašumu
apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmumu grupa Civinity uzsāka Jūrmalas
padomju laika dzīvojamā fonda renovāciju, nosiltinot pirmās 4 ēkas. Jūrmalā,
kur darbojās grupas uzņēmums "Jūrmalas Namsaimnieks", 4 piecstāvu ēku
iedzīvotāji ir vienojušies par energoefektivitātes uzlabošanas darbiem savās
ēkās un šobrīd projekti jau dažādās stadijās strauji virzās uz priekšu.
Savukārt Rīgā Civinity grupas uzņēmums "Hausmaster" ir sācis
siltināšanas projektu vienā daudzdzīvokļu ēkā.</p>

<h2>Civinity iesaka: ir pēdējais brīdis, kad sākt mājas renovāciju!</h2>

<p>Kā norāda Civinity reģionālais
vadītājs Latvijā Ardis Pāvilsons, šis ir pēdējais brīdis, lai valsts,
pašvaldības, kā arī apsaimniekošanas uzņēmumi uzrunātu un pārliecinātu
iedzīvotājus iesaistīties savas mājas tehniskā stāvokļa uzlabošanā un
kalpošanas mūža pagarināšanā, jo tūlīt iztecēs pēdējie termiņi uz pieteikumiem
ES fondu līdzfinansējumiem, kā arī beigsies pats līdzfinansējums.  Kā zināms, nākamajā ES fondu plānošanas
periodā ēku energoefektivitātes uzlabojumiem līdzfinansējums būs ievērojami
zemāks nekā tas ir pieejams šobrīd.</p>

<p>"Šīs ir pirmās daudzdzīvokļu
ēkas, kas tiek renovētas Jūrmalā un esam pārliecināti, ka šis būs pozitīvs
piemērs un pamudinājums arī citiem Jūrmalas iedzīvotājiem izmantot šo iespēju
un laicīgi sakārtot savas mājas tehnisko stāvokli, kā arī celt tā vērtību
nākotnē," norāda A. Pāvilsons.</p>

"Civinity Mājas Jūrmala" SIA

"Civinity" AS

Siltums

Māju siltināšana

Ikviens iedzīvotājs ir pelnījis un gribētu dzīvot sakārtotā vidē — ēkā, kurai netek jumts, pa pakšiem nesvilpo vējš un nav jāmaksā milzīgi rēķini par apkuri tādēļ vien, ka ēka ir...

Kādēļ daudzdzīvokļu māju siltināšanas projekti notiek tik gausi?

Tev varētu patikt

Kādēļ daudzdzīvokļu māju siltināšanas projekti notiek tik gausi?

Raksts tapis sadarbībā ar

Raksts tapis sadarbībā ar

Tev varētu patikt