Smilšu kāpas vairāk nekā 200 kilometru attālumā no jūras. Lai unikālais biotops Latvijā neizzustu, uzņēmums "Latvijas valsts meži" (LVM) sācis tā atjaunošanu.

Klajas iekšzemes kāpas īpaši Eiropā ir reti sastopamas. Latvijā tās klāj vien 48 hektārus jeb aptuveni 0,01 procentā teritorijas, tostarp pie Daugavpils. "Šis retais biotops ir veidojies ļoti sen, sausa sasaluma laikā," stāsta LVM vides plānošanas speciāliste Sandra Līckrastiņa, "tās ir bijušas smilšainas platības un līdz ar to veidojās kāpas." Taču šobrīd šis unikālais biotops ir apdraudēts. Pēdējos gados tas strauji aizaug un smilšu kāpas drīzāk sāk atgādināt mežu.

"Šobrīd šeit vēl ir diezgan labvēlīgi apstākļi atjaunošanai, lai attīstītos sākotnējā versija. Lai to atjaunotu bija nosacījums, ka kokaugu projektīvajam segumam jābūt 50 procentu, jo nedrīkst būt blīvs. Ja apaugums veidojas blīvāks, ir daudz vairāk nobiru un biotops izzūd,” skaidro speciāliste. Tāpat arī palielinās barības vielu daudzums, noēnojums, mitrākās vietās uzaug sūnas un izzūd retajam biotopam raksturīgie un dažādām sugām nepieciešamie atklātie un saules apspīdētie smilts laukumi. Šobrīd teritorijā šādu laukumu ir par maz.

Par šobrīd zemo biotopa kvaitāti liecina arī lēni augošie koki. Pēc skata sīkajām, tikai metru augstajām priedītēm ir pat septiņdesmit gadu. “To var saprast arī uz celma, kāds izskatās gadskārtu vijums. Tur ir ļoti blīvs, ka viņiem šeit ir bijis ļoti jācīnās par savu eksistenci un tā tam nevajadzētu būt,” uzsver Sandra Līckrastiņa, "šeit arī daudz bērzu, kuri ir ienākuši kā pioniersuga, viņi ir mazi, kroplīgi. Normālā mežaudzē, kur būtu piemēroti apstākļi mežam, tas būtu pavisam citā izmērā – liels un cērtams."

Lai saglabātu smilšu kāpas to pirmatnējā veidolā, 22 hektāru platībā norit tā atjaunošana. Mazākos kokus izraus ar kniebējgalvu aprīkota meža tehnika, bet lielākos kokus zāģēs vidēja izmēra harvesters, savukārt mazākās atvases nozāģēs ar krūmgriežiem. "Kopumā būs četri etapi," stāsta speciāliste, "vispirms novāc smalkāko koksni, tad rupjākos nozāģē, tad nozāģē arī visu smalkāko, un tad visu savāc un aizved, jo viss no šīs teritorijas ir jāaizvāc ārā.”Tas gan nenozīmē, ka šeit viss būs, tā teikt, pa tīro. Eksperti ir atzīmējuši kokus, kurus jāsaglabā.

"Es piesaistīju arī kolēģus no Valsts meža dienesta un Daugavpils universitātes, un viņi arī palīdzējā saprast ko vajag saglabāt. Mēs atstāsim priedenes ar zemiem zariem. Tas būs kā ainavas elements un arī kā slēptuve dažādiem kukaiņiem un dzīvniekiem," skaidro Sandra, "tas mērķis jau ir, lai būtu maz nobiru, kas nāk no lapām, skujām, lai būtu atklāti smilšu laukumiņi.

Šeit ir kāds kukainis, iespējams racējlapsene darbojusies, tā kā šādi smilšu laukumi arī daudzām sugām ir vajadzīgi.” Piemēram, sarkanspārnu sisenim, kas ir īpaši apdraudēta suga. Atjaunojoties biotopam, pastāv iespēja, ka teritoriju apdzīvotu arī lielais silsamtenis – tauriņu suga, kuras vienīgā zināmā atradne Latvijā atrodas tieši Daugavpilī. Arī stepes čipstei, kas ir Latvijā salīdzinoši reta un tikai aptuveni 100 pāru apmērā ligzdojoša putnu suga, nepieciešamas atklātas kāpu vai smiltāju teritorijas.

Biotopa atjaunošanas darbus plānots pabeigt novembra sākumā, taču arī turpmāk būs jāveic apsaimniekošanas pasākumi, piemēram, pļaujot atvases.