Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Klimata un enerģētikas ministrija sākusi izpēti par kodolenerģijas attīstības iespējām Latvijā

Foto: LETA

Foto: LETA

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir sākusi izpēti un sagatavojusi darba uzdevumu visaptverošam pētījumam par kodolenerģijas attīstības iespējām Latvijā, norādīja KEM pārstāve Zane Leimane.

Valdība maijā uzdeva KEM līdz 1. septembrim sākt darbu kodolenerģijas programmas sākuma posma sagatavošanā, kā arī vērtēt sadarbības iespējas ar Igauniju atomelektrostaciju (AES) būvniecībā un ekspluatācijā.

Igaunija ir sākusi vairākus pētījumus ar mērķi izvērtēt kodolenerģijas ieviešanas aspektus jeb infrastruktūras elementus nacionālās kodolenerģijas programmas pirmajā - pirmsprojekta izvērtējuma īstenošanas posmā.

Šie pētījumi ietver izvērtējumu par radiācijas drošību, kodoldrošību un gatavību ārkārtējām situācijām, esošo un nepieciešamo tiesisko regulējumu, tostarp saistībā ar cilvēkresursu pieejamību un sagatavotību kodolenerģijas ieviešanai Igaunijā.

Vienlaikus arī KEM ir sākusi izpēti un sagatavojusi darba uzdevumu visaptverošam pētījumam par kodolenerģijas attīstības iespējām Latvijā. Pētījuma tvēruma izstrādei KEM 2025. gada septembrī ir konsultējusies ar sešiem Latvijas un starptautiskiem konsultantu uzņēmumiem, kā rezultātā paredzēts izvērtēt Latvijai piemērotāko mazo modulāro reaktoru (SMR) tehnoloģiju juridiskos, tehniskos un ekonomiskos aspektus, tostarp nepieciešamos grozījumus normatīvos, no vides un tehniskā viedokļa piemērotāko novietojumu un izmaksu-ieguvumu pamatojumu.

Leimane norādīja, ka ziņojums par sarunu rezultātiem tiek izstrādāts, un tajā tiks iekļauta informācija arī par Latvijai nepieciešamajiem pētījumiem.

KEM iepriekš minēja, ka Latvijas termoelektrostaciju TEC-1 un TEC-2 darbināšana ļautu elektroenerģijas patēriņu pilnībā nodrošināt ar Latvijā saražoto elektroenerģiju, tomēr, ņemot vērā TEC augstās ražošanas izmaksas, šīs elektroenerģijas tirdzniecība nebūs iespējama tās augstās cenas dēļ.

Līdz ar to pastāv risks, ka, attīstoties elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), dabasgāzes koģenerācijas stacijas ekonomisko izmaksu ziņā vairs nespēs konkurēt un, visticamāk, pārtrauks elektroenerģijas ražošanu.

Foto: LETA

Foto: LETA

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas