Starp Baltijas valstu iedzīvotājiem latvieši demonstrē lielāko uzticēšanos mākslīgajam intelektam, informēja SIA "Ernst & Young Baltic", atsaucoties uz veikto pētījumu.

"Ernst & Young Baltic" norāda, ka iedzīvotāju uzticība MI atšķiras gan starp valstīm un paaudzēm, gan atkarībā no tā, kādos nolūkos tehnoloģija tiek izmantota. Kopumā Latvija un Igaunija demonstrē lielāku atvērtību jaunajām tehnoloģijām, savukārt Lietuvā sabiedrībā joprojām dominē piesardzība.

Latvijas iedzīvotāji pauž uzticību MI algoritmiem reklāmu, īpašo piedāvājumu un individuāli pielāgotu ieteikumu jomā - šādiem algoritmiem gatavi paļauties 52% aptaujāto. Igaunijā uzticības līmenis ir nedaudz zemāks - 49%, bet Lietuvā tas nepārsniedz 40%.

Līdzīgi vērtēti arī čatboti un MI automatizētas atbildes - Latvijā tiem uzticas 54% respondentu, Igaunijā - 49%, bet Lietuvā - 40%. Savukārt MI ģenerētam saturam, piemēram, tekstiem un attēliem, Latvijā uzticas 49% iedzīvotāju, Igaunijā - 51%, bet Lietuvā - 41%.

Paaudžu griezumā pētījuma dati atklāj izteiktu atšķirību. Latvijas jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem MI uzticas visvairāk - 73% šajā vecuma grupā paļautos uz MI sniegtajām atbildēm, bet gandrīz 58% ticētu tā radītām reklāmām. Savukārt vecākajās paaudzēs, īpaši starp iedzīvotājiem vecumā virs 61 gada, uzticība šādiem rīkiem ir būtiski zemāka - aptuveni trešdaļa atzīst, ka paļautos uz MI sniegtu informāciju, un vien ceturtā daļa ticētu tā radītām reklāmām.

Pētījuma dati liecina, ka uzticība mainās atkarībā arī no jomas. Visaugstāko novērtējumu gūst risinājumi, kas sniedz vizuālu un praktisku atbalstu ikdienā - šādiem risinājumiem uzticas 56% Latvijas respondentu.

Savukārt veselības jautājumi sabiedrībā izraisa vislielāko piesardzību - MI sniegtām medicīniskām diagnozēm gatavi noticēt 40% iedzīvotāju, kamēr 53% pauž neuzticību. Līdzīga attieksme ir arī pret MI sniegtajiem medicīnas padomiem, kas balstīti cilvēka veselības datos, piemēram, cukura līmeņa vai sirds darbības rādītājos - 47% iedzīvotāju šādai palīdzībai uzticas, bet tikpat liela daļa izturas pret to ar skepsi.

Automātiskai pirkumu groza papildināšanai, balstoties uz iepriekšējiem pirkumiem, uzticas 27% Latvijas iedzīvotāju, kamēr 65% šo iespēju vērtē noraidoši. Līdzīgs rezultāts vērojams arī attiecībā uz automātisku piegāžu prognozēšanu - uzticību pauž 26%, bet 64% šādu risinājumu uztver ar skepsi. Arī finanšu jomā redzama piesardzība - automatizētai finanšu pārvaldībai un ieguldījumiem uzticas 31% respondentu.

Pētījums veikts Baltijas valstīs sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat", aptaujājot vismaz 1000 iedzīvotāju katrā valstī vecumā no 15 līdz 93 gadiem.