Rudens Latvijā nav iedomājams bez pīlādžiem – koši oranžsarkanie ķekari rotā mežmalas, parkus un laukus, atgādinot, ka dabas aptieciņa vienmēr ir pa rokai. Pīlādzis (Sorbus aucuparia) nav tikai dekoratīvs koks, tā ogas jau gadsimtiem izmantotas tautas medicīnā un virtuvē. Tomēr, pirms dodaties tās ievākt, ir vērts zināt gan par to labajām īpašībām, gan piesardzību.

Pīlādžu labās īpašības

• Vitamīnu avots – pīlādžu ogas satur daudz C vitamīna, A provitamīnu (karotīnu), E vitamīnu, kā arī dažādus B grupas vitamīnus.
• Minerālvielas – tajās ir dzelzs, magnijs, kālijs un cinks, kas palīdz stiprināt organismu.
• Antioksidanti – flavonoīdi un organiskās skābes palīdz cīnīties ar brīvajiem radikāļiem, aizsargājot šūnas no bojājumiem.
• Imunitātei – pīlādžu ogas tradicionāli lieto saaukstēšanās sezonā, lai stiprinātu organisma aizsargspējas.
• Gremošanas veicināšana – tautas medicīna pīlādžus izmantojusi kuņģa darbības uzlabošanai un žults sekrēcijas veicināšanai.

Kā un kad ievākt pīlādžus?

• Vislabāk – pēc salnām. Svaigas ogas ir diezgan rūgtas un savelkošas, bet pēc pirmajām rudens salnām rūgtums mazinās, ogas kļūst maigākas un saldenākas.
• Savākšana. Ogas ievāc veseliem ķekariem, vislabāk sausā, saulainā laikā. Lai saglabātu ogu vērtīgās vielas, ieteicams tās neplūkt pie ceļmalām vai pilsētvidē.
• Pārstrāde. Pīlādžus var žāvēt, sasaldēt vai izmantot ievārījumos, želejās, sulās un pat kā piedevu gaļas ēdieniem.

No kā jāuzmanās?

• Svaigā veidā – ar mēru. Pīlādžu ogās ir parasorbīnskābe, kas lielākos daudzumos var izraisīt gremošanas traucējumus. Pēc termiskas apstrādes šī skābe pārvēršas nekaitīgā sorbīnskābē.
• Cilvēkiem ar kuņģa problēmām. Ja ir gastrīts vai kuņģa čūla, pīlādžu lietošana var kairināt gļotādu.
• Alerģijas risks. Kā jau ar visiem dabas produktiem, arī pīlādžu ogu lietošanu ieteicams sākt ar nelielu daudzumu.

Pīlādzis ir viens no tiem kokiem, kas vienlaikus priecē acis un dod vērtīgu ražu. Tas ir kā dabas multivitamīns, kas var palīdzēt stiprināt veselību rudenī un ziemā. Atliek tikai izvēlēties piemērotāko veidu, kā šo bagātību izmantot – tējā, sīrupā vai kā gardu piedevu ēdieniem.

Tomēr, kā ar jebkuru ārstniecības augu, vislabāk ir konsultēties ar ārstu, pirms to lietot, lai nodrošinātu drošu un efektīvu lietošanu.