Tuvākajos gados varētu slēgt četrus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta posteņus, funkcijas nododot brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. Posteņus varētu slēgt Mazsalacā, Cesvainē, Varakļānos un Tilžā, atzinis VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis.

Taču slēgšana var notikt tikai tādā gadījumā, ja VUGD tiek piešķirts finansējums brīvprātīgo ugunsdzēsēju attīstībai. Patlaban budžeta prioritātēs šim mērķim nauda nav iecerēta, līdz ar to runa ir tikai par iespējamām izmaiņām nākotnē. Turklāt pirms posteņu slēgšanas būtu jāizveido jaunas brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas.

Šāds plāns gan raisa neizpratni. Jau pavasarī, kad Iekšlietu ministrija lēma VUGD vecāko tehniku nodot Ukrainas glābšanas dienestam, nevis mūsu pašu brīvprātīgajiem, vairākas brīvprātīgo komandas dažādos reģionos sarunā ar 360 ziņām neslēpa sašutumu. Brīvprātīgie atteicās runāt kameras priekšā, baidoties no sekām, taču aizkulišu sarunas bija garas un atklātas.

Šķita, ka vīriem, tā teikt, daudz sakrājies. Viņi vairākkārt uzsvēra, ka valsts pēdējos gados neveicina brīvprātīgo kustības attīstību un neieklausās brīvprātīgajos. Tā rezultātā jauni cilvēki nepievienojas, bet vairāki pieredzējuši ugunsdzēsēji beidz savu darbību, un ir komandas, kuras tuvākajā laikā būs spiestas likvidēties. Protams, situācija visur nav viennozīmīga – ir arī komandas, kurām ir gan jauni auto, gan depo, kā arī pietiekams skaits brīvprātīgo ugunsdzēsēju – glābēju, taču tādu neesot daudz.

Ja posteņus šajās četrās vietās tiešām slēgtu, brīvprātīgajiem nāktos būt gataviem reaģēt uz izsaukumiem jebkurā diennakts stundā un jebkurā nedēļas dienā. Dienests gan sola, ka nepieciešamības gadījumā profesionālie glābēji šajās vietās nāktu palīgā. Aizejot, VUGD brīvprātīgajiem arī atstātu lietošanā automašīnas un daļu aprīkojuma. Savukārt dienesta darbiniekus pārvietotu uz posteņiem tuvākajās apdzīvotajās vietās, kur izsaukumu skaits ikdienā ir lielāks. Tas vienlaikus atrisinātu problēmu ar pilnvērtīgāku ekipāžu nokomplektēšanu.

„Rēķinot izmaksu un ieguvumu pozīciju, šajās vietās ir saimnieciski izdevīgāk veidot brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju,” uzsver Baltmanis. „Praksē novērots, ka izsaukumu intensitāte un raksturs šajās vietās nav tādi, lai tur pastāvīgi uzturētos VUGD darbinieki. Patlaban Latvijā ir 89 brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas, bet, balstoties uz riska novērtēšanu, esam iezīmējuši 36 vietas, kur obligāti būtu jābūt brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem," norādīja Baltmanis.

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijām attīstībai 36 vietās Latvijā pirmajā gadā būtu nepieciešami aptuveni pusotrs miljons eiro, bet nākamajos gados – ap 700 tūkstošiem. Konkrēti Mazsalacai, Cesvainei, Varakļāniem un Tilžai vajadzētu ap 10 500 eiro, galvenokārt kompensācijām. Līdzekļu piešķiršanai būtu nepieciešams valdības lēmums.