Jaunā kampaņā vērš uzmanību par krāpšanas gadījumiem internetā

<div>Kibernoziegumu apkarotājiem mēnesī izdodas aizturēt vairāk nekā desmit krāpšanās iesaistītus cilvēkus, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2.nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs.Izmantojot dažādus komunikācijas kanālus, krāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem šogad izmānījuši aptuveni 13,5 miljonus eiro. Pērn kopumā izkrāpti aptuveni 16 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka šādu noziegumu ir arvien vairāk un valstij nepieciešams turpināt sabiedrības informēšanas kampaņas. Labs pretlīdzeklis ir "Cert.lv" izveidotais DNS ugunsmūris - bezmaksas rīks individuālu lietotāju un organizāciju pasargāšanai no kiberapdraudējumiem, norādīja Filatovs.Pagājušā gadā policijai izdevās atklāt un pārtraukt divas starptautiskas organizētas grupas, kuru zvanu centri bija izvietoti ārpus Latvijas, un arī šogad martā izdevās atklāt vienu starptautisku grupu, kuras zvanu centrs atradies ārzemēs."Te ir jautājums gan par zvanu centriem, gan naudas mūļiem-kurjeriem. Skaitļi ir tiešām iespaidīgi - pērn aizturēti ap 100 naudas mūļi, kas personiski izņem izkrāptos naudas līdzekļus," uzsvēra Filatovs un piebilda, ka viņa vadītā nodaļa mēnesī aiztur aptuveni "desmit, padsmit" cilvēkus.Filatovs atgādināja, ka šādas krāpšanas tiek organizētas vairākās daļās. "Viens ir finanšu plūsma un tās legalizācija. Otra daļa ir tehniskā plūsma. Trešā - organizatoriskā daļa. Šis viss var būt izvietots vairākās valstīs, tāpēc bieži vien izmeklēšanas ir sarežģītas," uzsvēra Filatovs.Aizsardzības ministrijas Nacionālais kiberdrošības koordinācijas centrs (NCC-LV) sadarbībā ar "Cert.lv" pirmdien atklāja informatīvo kampaņu "Ož pēc shēmas!", kuras mērķis ir stiprināt sabiedrības kiberdrošību un noturību pret apdraudējumiem, vienlaikus izglītojot par kiberhigiēnu un digitālajām krāpniecības shēmām.Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps kampaņas atklāšanā norādīja, ka šogad astoņos mēnešos četrām lielākajām bankām izdevies novērst krāpniecību par aptuveni astoņiem miljoniem eiro un novērst aptuveni 14 000 krāpniecības gadījumu. "Tie ir gadījumi, kad cilvēks pats nolēmis, kas vēlas iesaistīties kādā shēmā, bet banka pateikusi, ka tas nenotiks," piebilda Cērps.Krāpšanas izdevies novērst, lielā mērā pateicoties tam, ka ir laba sadarbība ar Valsts policiju un Finanšu izlūkošanas dienestu, "Cert.lv" un Aizsardzības ministriju.Kampaņas laikā sabiedrība tiks uzrunāta ar plašu aktivitāšu klāstu - "Kiberdrošības ekselences fonda" video sērijām, sociālo mediju komunikāciju, informatīviem un izglītojošiem materiāliem, kā arī ar ekspertu padomiem. Līdz 8.oktobrim Esplanādē ikviens interesents varēs iepazīties ar biežāk sastopamajām krāpniecības shēmām un apskatīt arī simbolisku naudas kaudzi, kas metaforiski reprezentē Latvijas iedzīvotājiem pērn izkrāptos 16 miljonus eiro.No 8.septembra ministrija aicina apmeklēt kampaņas vietni "shemas.lv", kur vienuviet būs pieejama aktuālā informācija par izplatītākajām krāpniecības metodēm un praktiski padomi, kā no tām pasargāties. Tāpat būs iespējams arī aizpildīt īpašu kiberdrošības testu, lai noskaidrotu savas prasmes un saņemtu ieteikumus digitālās drošības uzlabošanai.Kampaņa "Ož pēc shēmas!" seko pēc tam, kad jūlija beigās Valsts policija sāka sociālo kampaņu "____ veids, kā pazaudēt naudu!", kuras mērķis ir stiprināt iedzīvotāju zināšanas un noturību, tādējādi samazinot reģistrēto krāpšanu gadījumu skaitu, kuros iedzīvotājiem radīti zaudējumi.Jau ziņots, ka balss zvanu krāpšana ir izplatītākais krāpšanu veids. Pieaugums novērojams arī citos krāpniecības veidos, proti, investīciju krāpšanas gadījumi.Krāpnieki neaprobežojas tikai ar izlikšanos par iestāžu, radinieku vai pakalpojumu sniedzēju - arvien izplatītāka kļūst krāpšana, kurā uzdodas par darba kolēģi vai vadītāju, lūdzot steidzami apmaksāt lielu rēķinu vai veikt pārskaitījumu "sadarbības uzsākšanai".Policija īpaši aicina sabiedrību runāt ar tuviniekiem - vecākiem, vecvecākiem, bērniem - par to, kā rīkoties, ja saņemts aizdomīgs zvans, īsziņa, e-pasts vai piedāvājums. Ir vērts vienoties par "atslēgas vārdiem" vai rīcības plānu, lai krāpniekiem neizdotos pārsteigt nesagatavotus. Šādas sarunas palīdz laikus pamanīt aizdomīgas situācijas un nepieļaut, ka krāpniekiem izdodas sasniegt savu mērķi.</div>

Krāpniecība

360 Ziņas

Aktuāli

Kibernoziegumu apkarotājiem mēnesī izdodas aizturēt vairāk nekā desmit krāpšanās iesaistītus cilvēkus, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2.nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs. Izmantojot dažādus komunikācijas kanālus, krāpnieki no Latvijas...

Šogad no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti aptuveni 13,5 miljoni eiro

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...