Advokāti satraukti - pēdējā laikā parādās savdabīgi kriminālprocesi pret viņu kolēģiem

<div>Latvijas tiesas kaut kādā mērā ir saaugušas ar prokuratūru, jo bieži vien vispār nepārbauda prokuratūras pievienotos lietas materiālus un pierādījumus, preses konferencē par ļaunprātīgu un pārmērīgu spēka lietošanu no tiesībsargājošo institūciju puses apgalvojis Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) priekšsēdētājs Saulvedis Vārpiņš.Viņš uzsver, ka, lai valsts nekļūtu par policejisku, ir jārunā par tiesībsargājošo institūciju pārkāpumiem. Viņš uzskata, ka pēdējā laikā izskan nepamatoti pārmetumi par advokātu vainu ilgstošās tiesvedībās, advokātu biežo slimošanu un procesuālo huligānismu.Advokāts norāda, ka visi apgalvojumi nav balstīti pētījumos un iezīmē advokātu kā juristu profesionālās piederības diskrimināciju.Advokātam ir jāpierāda, ka viņš ir slims un tiešām nevar ierasties uz tiesas sēdi, bet šāda prasība netiek piemērota prokuroriem un tiesnešiem, stāsta Vārpiņš, papildinot, ka pēdējā laikā ir parādījušies savdabīgi kriminālprocesi pret advokātiem, kuri saistīti ar viņu profesionālo darbību.Lietas tiek saistītas it kā par liecinieku piespiešanu sniegt vai nesniegt liecības. Šie kriminālprocesi tiek ierosināti momentāli un bez jebkādām pārbaudēm, uzskata Vārpiņš, minot kriminālprocesu, kurš sākts par to, ka advokāts esot izmantojis viltotu dokumentu, bet šis it kā viltotais dokuments bijis klienta pilnvarojums iesniegt savu raksturojumu tiesai.Šis kriminālprocess nozīmē, ka tiesībsargājošās institūcijās nav skaidrības par to, ko nozīmē advokāts un kādi ir advokāta pienākumi un tiesības, pārliecināts Vārpiņš. paužot nožēlu, ka pavisam nesen ierosināts kriminālprocess pret kādu advokāti par to, ka viņa esot piespiedusi neliecināt savu klientu."Šeit ir jāsaprot, vai tā ir nezināšana, vai kaut kas cits, jo advokāts klientu informē un izstāsta viņam, kā attiecīgajā situācijā rīkoties labāk, un bieži advokāts iesaka neliecināt," norāda Vārpiņš, papildinot, ka viņš un padome nemēģina iejaukties šajos procesos, bet uz šādiem gadījumiem nevar nereaģēt.Pagājušajā nedēļā agri no rīta esot aizturēta advokāte, kura atbrīvota faktiski pēc divām diennaktīm, proti viņa tika aizturēta maksimāli pieļaujamo laiku jeb 48 stundas, informē Vārpiņš, norādot, ka šeit ir jautājums, vai advokāti vispār bijis pamats aizturēt. Tāpat aizturētā kolēģe stundu ar bērnu pavadījusi automašīnā, un nav skaidrs, uz kāda pamata tika aizturēts mazgadīgs bērns.Atsaucoties uz likuma normām, Vārpiņš uzsver, ka policija nedrīkst pratināt par to, kāda bijusi starp klientu un advokātu notikusī saruna, bet šajā gadījumā likums tika pārkāpts.LZAP vērsusies Iekšlietu ministrijā, kura esot atbildējusi, ka likums ļauj aizturēt personu uz 48 stundām un neesot svarīgi, ko par to saka Eiropas Cilvēktiesību tiesa.Tāpat viņš vērš uzmanību, ka ir fiksēti gadījumi, kad tiesnesis laika taupīšanas nolūkā skata vairāku personu drošības līdzekļa piemērošanas jautājumus vienlaicīgi un pret visām personām pieņem arī kolektīvu lēmumu.Vārpiņš uzsver, ka šajā gadījumā var vilkt paralēles ar kaimiņvalstīm - Krieviju un Baltkrieviju, papildinot, ka tā ir ļoti satraucoša tendence.</div>

Tieslietas

Tiesa

Aktuāli

Latvijas tiesas kaut kādā mērā ir saaugušas ar prokuratūru, jo bieži vien vispār nepārbauda prokuratūras pievienotos lietas materiālus un pierādījumus, preses konferencē par ļaunprātīgu un pārmērīgu spēka lietošanu no tiesībsargājošo...

Vai Latvijā arvien biežāk tiek uzsākti nepamatoti kriminālprocesi pret advokātiem?

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...