Birokrātijas likvidēšanas un budžeta gatavošanas aizsegā
Zemkopības ministrija (ZM) lielā ātrumā dzen cauri iespēju cirst jaunākus kokus
un arī veidot lielākas kailcirtes. Šādas izmaiņas ir pretrunā ar pagājušajā
gadā Satversmes tiesas lemto. Ministrija saņēmusi daudz iebildumu gan no citām
ministrijām, gan nevalstiskām organizācijām, kas nepārstāv meža nozari, vēsta "De facto".

Pēc būtības šobrīd vēlreiz tiek mēģināts izdarīt to, ko
Satversmes tiesa pirms gada atzina par neatbilstošu Satversmei - tieši tādēļ,
ka nebija ievērots ilgtspējības princips un vērtēts iespējamās ietekmes uz vidi
būtiskums. Tikmēr, jau tolaik prasītais pamatdokuments - Meža nozares
pamatnostādnes – aizvien vēl nav. ZM tās sola publiskot nākamnedēļ. Tam būtu jāseko
apspriešanai un ietekmes uz vidi novērtējumam. 

Klimata pārmaiņu un ekoloģiskās katastrofas novēršana ir
argumenti, ko publiskajā telpā, aizstāvot normatīvo aktu projektus, mēģina
uzsvērt zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS). Ietekmes uz vidi novērtējums
paredzētajām pārmaiņām gan nav veikts. 

Bet līdzīgi argumenti ir arī otrai pusei. Pēc starptautiski
atzītām metodēm, pēc kurām rēķina CO2 kvotas, intensīvā mežizstrāde jau tagad
šo sektoru no emisiju piesaistītāja pārvērtis par patērētāju, kas valstij var
izmaksāt ļoti dārgi. Ekonomisti un vides nozares speciālisti uzsver – Latvijas
mežos ir problēmas ar bioloģisko daudzveidību un šāda rīcība var pavērt durvis
uz situācijas pasliktināšanos vēl vairāk. 

“Šim likumam mērķis ir novērst šo ekoloģisko katastrofu un
dot lielāku brīvību meža īpašniekiem. Protams, ka attiecīgi viens izvēlēsies
ātrāk mežu nozāģēt, citi neizvēlēsies. Teorētiski, protams, arī apjomi
atsevišķu īpašnieku mežos var pieaugt,” saka Armands Krauze. 

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izcirstais koksnes apjoms
ir pieaudzis par pusi. Ja 2015. gadā tie bija 10.6 miljoni kubikmetru, tad
pagājušajā gadā - jau 16 miljoni. 

Jūnija sākumā ZM tās paspārnē esošās Meža konsultatīvās
padomes sēdē ziņoja, ka ir gatava nodot sabiedriskai apspriešanai un ietekmes
uz vidi izstrādei Meža un saistīto nozaru pamatnostādnes nākamajiem desmit
gadiem (ar vīziju uz 2050. gadu). Dokuments būtu pamats ilgtermiņa
saimniekošanai Latvijas mežos, to plānošanai un kopšanai. Tam, ko cirst un ko
saudzēt, kādus mērķus sasniegt.

Pamatnostādņu aizvien nav, bet Krauze apsola, ka nākamās
nedēļas laikā tās parādīšoties ZM mājaslapā. Bet tā vietā ZM piedāvā grozīt
normas, kas būtiski samazina koku ciršanas vecumu un ļauj veidot daudz lielākas
kailcirtes. Tiesību aktu portālā var redzēt, ka izmaiņas atbalsta gan mežu
īpašniekus, gan kokapstrādes nozari pārstāvošās nevalstiskās organizācijas.

Grozījumus gaida arī “Latvijas Valsts meži”. “Noteikti tas
ieguvums ir [iespēja] konkrētajā vietā pieņemt atbilstošāko risinājumu, proti,
lēmumus, vērtējot audzēšanas riskus, koksnes pieaugumus, kvalitāti, bojājumus
un tās lietas,” saka “Latvijas valsts meži” Meža resursu pārvaldības direktors
Ģirts Abizārs. Par pieļaujamo kailciršu platību palielināšanu viņš stāsta ar
piemēru, kādēļ piedāvātais būs labāks risinājums par esošo: “Ja šobrīd ir
mežaudze, meža nogabals ir 2,5 hektāri, tad šobrīd jūs varat divus hektārus ar
šo vienu paņēmienu novākt, sagatavot augsni iestādīt. Savukārt atlikušais pus
hektārs paliek stāvot, kurus visticamākais tuvākajā laikā izgāzīs vējš. Tāpat
būs vēl sarežģītas, dārgas procedūras, lai varētu to pašu darīt.” 

Izmaiņas, kas ļautu palielināt kailcirtes platību vienā
piegājienā, publiskajā apspriešanā nonāca pirms gada, gājušas vairākus
saskaņošanas apļus, šomēnes divreiz ieliktas Valsts sekretāru sanāksmes darba
kārtībā, kas ir solis tuvāk valdības galdam, bet jautājums abas reizes atlikts.

Savukārt grozījumi Mežu likumā tiek virzīti rekorda īsā
tempā. Tie ļautu egles cirst trīsdesmit gadus agrāk; priedes, bērzus un
melnalkšņus - divdesmit gadus agrāk nekā patlaban. Zemkopības ministrija
saskaņošanai deva piecas dienas, no kurām divas bija brīvdienas. Uz jautājumu,
vai tas ir pietiekami, jo likums nosaka minimālo termiņu, bet ZM var izvēlēties
garāku saskaņošanu, ne tikai likumā noteikto minimumu, Krauze atbild: “Ja tiek
ievērots likums, tad tas ir pietiekami.”

Īsais saskaņošanas termiņš, tas, ka tik būtiskām izmaiņām
nav izvērtēta iespējamā ietekme uz vidi, arī pretrunīgais pamatojums izsaucis
īstu sašutuma vētru un iebildumus gan no nevalstiskām organizācijām, gan citām
ministrijām. “Mēs esam gan par saimniecisku rīkošanos, gan par efektīvu resursu
pielietošanu, un ir svarīgi, ka mēs šo visu tiešām turam reālā līdzsvarā.
Ekonomiskās intereses saimniekošanas intereses ļoti bieži dominē pār vides
interesēm, un arī šobrīd mēs to redzam. Ja mēs runājam par reālu līdzsvaru, tad
tas līdzsvars ir mazāk intensīvā mežizstrādē. Jā, joprojām mežizstrādē,
joprojām apkarojot kaitēkļus, cīnoties ar dažādiem izaicinājumiem, kas mums
noteikti nākotnē vēl būs, bet pilnīgi noteikti darot to gudri,” saka 

Latvijas Dabas fonda vides politikas koordinatore Madara
Merle. 

Par vides politiku atbildīgā Viedās administrācijas un
reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir pret izmaiņām, uzskatot, ka šādi
veidojas tie paši riski, uz ko jau pērn norādīja Satversmes tiesa. Turklāt,
kamēr Zemkopības ministrs uzsver, ka kokus jācērt intensīvāk, lai tie nenopūtu
mežā un neradītu papildu izmešus, vides ministrs uzsver pretējo – tieši
intensīvā mežistrāde ir viens no iemesliem, kas jau tagad pasliktinājusi
situāciju klimata mērķu sasniegšanai.

“Šis piedāvājums paredz to, ka CO2 izmeši būtiski
palielinās, ja mēs salīdzinām ar šībrīža situāciju. Tas, savukārt nozīmē, ka
tas ietekmēs mūsu visu kopējos makus. Un šeit es vēlos uzsvērt - no meža
nozares industrijas vai uzņēmējdarbības iegūst, protams, ekonomika. Tā ir
taisnība, noteikts uzņēmēju skaits. Bet par kvotām, CO2 kvotām, mēs maksāsim
visi, tai skaitā arī katrs Latvijas iedzīvotājs,” saka viedās administrācijas
un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV).

Kāpēc vispirms piedāvā izmaiņas, ar kurām mežu ciršanu
iespējams padarīt intensīvāku, bet visas nozares pamatnostādnes seko kaut kad
vēlāk, ministrs Krauze konkrētu atbildi nesniedz.

Pirms nepilnām divām nedēļām, kad valdība aiz slēgtām durvīm
sprieda par to, kā palielināt ieņēmumus no valsts kapitālsabiedrībām,
Zemkopības ministrija ierosināja pārskatīt gada sākumā noteikto maksimāli
pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos līdz 30. gadam. Un, kā liecina
sēdes protokols, saistīti ar šo būtu jāseko arī grozījumiem gan Mežu likumā,
gan noteikumos par koku ciršanu mežā, kā arī 
“Sugu un biotopu aizsardzības likumā” un citos. Taču tie jau attiektos
uz visiem mežiem.

Vai ZM rosinātie grozījumi var palielināt ciršanas apjomus
Latvijas mežos, Krauze atbild: “Tas būs atkarīgs no īpašnieka brīvas izvēles.
Īpašnieks varēs izvēlēties cirst ātrāk un līdz ar to arī apjomi būs lielāki.”

ZM anotācijā ierakstījusi, ka izmaiņas Meža likumā budžetam
ienestu vairāk nekā 30 miljonus papildu ieņēmumus. Taču Finanšu ministrija
iebildusi, lūdzot izskaidrot, kā šis skaitlis radies. 

Latvijas Bankas apkopotie dati liecina, ka Latvija izceļas
ar zemas pievienotās vērtības koksnes produktu īpatsvaru eksportā - kurināmā
koksne, apaļkoki un zāģmateriāli veido vairāk nekā pusi no visu koksnes
produktu eksporta. Otrs augstākais īpatsvars ir Igaunijai, tomēr tas ir teju
divreiz zemāks nekā Latvijai. “Ja mēs tik daudz enerģijas un, jāsaka arī
finanšu, nozarē veltītu tieši tajā virzienā uz augstākas pievienotās vērtības
produktiem, nevis cenšoties mēģināt dažādus likumus, apiet ar tādu vai jaunu
inovāciju kaut kādos formulējumos, tad droši vien mēs jau tagad runātu par
krietni labāku situāciju,” intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto”
atzīst Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe. Viņa atzīst, ka šī eksporta
struktūra izskatās samērā stagnējoša, taču cer, ka iepriekšējie labās peļņas
gadi atspoguļosies investīcijās, sākot ražot jaunus produktus. 

Saistīti vai nē, bet valdība aprīļa vidū slēgtā sēdē
izskatīja ziņojumu par ilgtermiņa koksnes piegādi prioritāriem projektiem. Tas
saistīts ar izejmateriālu garantēšanu pagaidām ieceres stadijā esošām koksnes
pārstrādes rūpnīcām – kopumā līdz pusotram miljonam kubikmetru gadā (vienai ne
vairāk par 300 000 m3). Tie ir desmit procenti no tā, ko šobrīd nocērt.
Protokolā nav atšifrēts, par kādu laika periodu tiktu slēgti līgumi, un, vai
par šādu apjomu palielinās izcērtamo koksni, vai tomēr būs lielāka konkurence
uz izejmateriālu.

Meži

Satversmes tiesa (ST)

Zemkopības ministrija

Sabiedrība

Birokrātijas likvidēšanas un budžeta gatavošanas aizsegā Zemkopības ministrija (ZM) lielā ātrumā dzen cauri iespēju cirst jaunākus kokus un arī veidot lielākas kailcirtes. Šādas izmaiņas ir pretrunā ar pagājušajā gadā Satversmes...

Zemkopības ministrija dzen cauri izmaiņas koku ciršanas noteikumos, ignorējot Satversmes tiesas lemto

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...