Premjeres Evikas Siliņas (JV) <a target="_blank"href="https://www.1188.lv/zinas/silina-jo-ilgak-zzs-izplatis-mitus-par-mazo-lauku-skolu-slegsanu-jo-sliktak-bus-pasam-skolam/54941">izteikumi pēc valdības sēdes</a> radījuši neizpratni, jo ir pretrunā ar līdz šim panāktajiem kompromisiem, kuru rezultātā Latvijas izglītības sistēma tiktu stiprināta, aģentūrai LETA vērtēja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, komentējot Siliņas pausto par to, ka ZZS izplatot mītus par mazo lauku skolu slēgšanu.Rokpelnis sacīja, ka saprotot, ka aizvadītās nedēļas bijušas spraigas visiem, kas iesaistīti gan budžeta veidošanas procesā, gan gādājot par Latvijas drošību un aizsardzību un koordinējot starptautisko sadarbību.Politiķis skaidroja, ka vēl pirmdien, tiekoties koalīciju veidojošo partiju pārstāvjiem, tika pārrunāta aktuālā situācija plānotajās izmaiņās skolu finansēšanā un apliecināts, ka modelim tiks novirzīti papildu līdzekļi lauku skolu finansēšanai, uz ko ZZS uzstāja.Rokpelnis atgādināja, ka ZZS uzstādījumi attiecībā uz izglītības kvalitātes celšanu un atbalstu skolām Latvijas laukos paliek nemainīgi.Deputāts norādīja, ka ZZS skolu finansējuma jautājumam pieiet ar lielu atbildību. Pēc ZZS iniciatīvas notikušas tikšanās starp pašvaldību un valdības partiju pārstāvjiem, lai uzlabotu izpratni par izglītības vajadzībām reģionos.Politiķis skaidroja, ka sadarbībā ar bijušo izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV) un esošo izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi (JV) panākta vienošanās par skolu pieejamības kritērijiem un pārejas finansējumu vidusskolām, kas neatbilst skolēnu skaita prasībām. Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija budžetā nav paredzējusi pilnu finansējumu, diskusija koalīcijā par šo jautājumu vēl nav notikusi. ZZS uzskata, ka izglītība nav joma, kurā būtu piemērojami taupības pasākumi.Jau ziņots, ka premjere pirmdien paziņoja, ka, jo ilgāk ZZS izplatīs mītus par mazo lauku skolu slēgšanu, jo sliktāk būs pašām skolām.Viņa uzsvēra, ka jaunais skolu finansēšanas modelis "Programma skolā" paredz skaidrus kritērijus. Līdzšinējā modelī - "Nauda seko skolēnam" - skolotājiem bija ārkārtīgi zemas algas un trūka skolotāju, atzīmēja premjere."Jo ātrāk pateiksim, kādi būs nosacījumi nākotnē, jo ātrāk gan bērniem, gan vecākiem būs skaidrs, vai šī skola tiks finansēta vai nē," teica premjere.Viņa uzdeva retorisku jautājumu, vai tie politiķi, kuru retorikā šobrīd ir paziņojumi par lauku skolu saglabāšanu, lai arī realitātē tajās nav iespējams nodrošināt skolotājus, pēc pieciem līdz desmit gadiem varēs paskatīties sejās bērniem, kad viņi nevarēs atrast darbu vai iestāties augstskolā, atzīstot, ka bijuši tie, kuri kavēja pieņemt lēmumus par iespēju bērniem būt konkurētspējīgiem."Es gribu, lai mēs pieņemtu skaidrus nosacījumus, kādi ir jāievēro pašvaldībām, lai šādas skolas varētu pastāvēt un tām būtu pilns finansēšanas modelis," uzsvēra Siliņa.Tāpat vēstīts, ka jaunā modeļa pakāpeniska ieviešana tika sākta šajā mācību gadā, vispirms nodrošinot finansējumu atbalsta personālam. Modeli pilnā apmērā valdība vienojusies ieviest no 2026.gada septembra.Reforma paredz, ka mērķdotācijas no valsts budžeta pilnā apmērā saņems tikai tās pašvaldības, kurām ir sakārtots skolu tīkls. Noteicošais kritērijs būs skolēnu skaits. Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.Sagaidāms, ka Saeima par grozījumiem Izglītības likumā, kas deleģēs valdībai tiesības noteikt skolēnu skaita kritērijus sakārtotam skolu tīklam, otrajā lasījumā lems septembrī. Pašus kritērijus plānots apstiprināt valdībā līdz šī gada beigām.Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta vēl 2023.gadā, lai novērstu nevienlīdzību pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums esošajā modelī "Nauda seko skolēnam" ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.

Izglītība

Budžets

Politika

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)

Evika Siliņa

Sabiedrība

Premjeres Evikas Siliņas (JV) izteikumi pēc valdības sēdes radījuši neizpratni, jo ir pretrunā ar līdz šim panāktajiem kompromisiem, kuru rezultātā Latvijas izglītības sistēma tiktu stiprināta, aģentūrai LETA vērtēja Zaļo un...

ZZS politiķis: Premjerministres izteikumi par mazajām lauku skolām rada neizpratni

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...